Grīnbergs Teodors

Grīnbergs Teodors (02.04.1870.-14.06.1962.)

Latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas otrais bīskaps, pirmais arhibīskaps, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps un trimdas darbinieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzimis Dundagas pagasta, Ģibzdes muižas “Mazlejās”, zemnieka ģimenē. Viņa dzimta ir īpaša, jo viņa mātes Vilhelmīnes māte Kristīne bija tautas dziesmu vācēja Krišjāņa Barona māsa. Teodora Grīnberga bērnība paiet čakla darba, dziļas ticības pārliecības un plaša pasaules skata pilnajā ģimenē.

Teodors Grīnbergs bērnībā ir vājš un slimīgs, tomēr viņa gars ir modrs un spēcīgs. Viņš uzsāk skolas gaitas Dundagas tuvumā esošajā Kubeles skolā, kuras augšstāvā dzīvoja slavenais latviešu skolotājs un literāts Ernests Dinsberģis. Vēlāk skolojies Ģibzdes skolā, Talsu K. Mīlenbaha skolā, Jelgavas guberņas ģimnāzijā. No 1891. līdz 1896. gadam studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē. Kļuvis par vecākas latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru. Ordinēts 1899. gada 21. maijā Kuldīgā. No 1899.-1907. gadam kalpo par mācītāju Lutriņu draudzē, kā arī strādā par skolotāju. 1907. gada 26. aprīlī pāriet par mācītāju Ventspils Nikolaja draudzē, kas viņa kalpošanas laikā piedzīvo 12 tūkstošus lielu draudzes locekļu skaitu. Kalpojot Ventspilī, T.Grīnbergs divas reizes bijis Ventspils pilsētas domnieks un vienu gadu arī Domes priekšsēdētājs.

1929. gada 19. septembrī LU Teoloģijas fakultāte T.Grīnbergam piešķīra teoloģijas doktora grādu (Dr.theol.h.c.), 1932. gadā viņš tika ievēlēts par LU ārštata profesoru. 1932. gadā T.Grīnbergs tiek ievēlēts par LELB arhibīskapu. Amatā viņu ieved tā laika LELB vecākais prāvests Kārlis Kundziņš ar prāvestiem, klātesot arī daudziem LELB mācītājiem. 1940. gada notikumus arhibīskaps aizvadīja Rīgā, kalpojot savā amatā. II Pasaules kara laikā līdz pat 1944. gadam T. Grīnbergs pildīja savus pienākumus, līdz, tuvojoties Sarkanajai Armijai, Lielvācijas drošības policija piespieda viņu izbraukt no Latvijas.

Trimdinieka gaitas T.Grīnbergs pavadīja Vācijā, Eslingenā. Baznīcas darbu ārpus Latvijas T. Grīnbergs vadīja, sākot no 1944.-1962. gadam. Arhibīskaps T.Grīnbergs miris 1962. gada 14. jūnijā Eslingenē.

Teodors Grīnbergs ir pirmais, kurš nes Latvijas ev. lut. Baznīcas arhibīskapa titulu.

T. Grīnberga darbības laikā tika dibinātas daudzas jaunas draudzes, īpašu uzmanību pievēršot Latgalei. Tika izdota jauna Dziesmu grāmata. Jaunā tulkojumā tika izdota Jaunā Derība, pie kuras sagatavošanas piedalījies arī pats arhibīskaps. Bija nodoms izdot arī Vecās Derības jaunu tulkojumu, taču šo ieceri pārtrauca II Pasaules karš.

Arhibīskapa T. Grīnberga nodoms pirms II Pasaules kara bija pārstrādāt LELB Satversmi, tajā paredzot pāriet uz diecēžu pārvaldes sistēmu.

Liels ieguldījums bija ekumēniskajā laukā: sadarbība un labu attiecību izveidošana ar Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Vācijas, Francijas, Šveices, Zviedrijas, Dānijas un Lielbritānijas (Anglikāņu) Baznīcām. 1938. gada jūnijā tika panākta vienošanās par ciešu sadarbību starp LELB un Igaunijas Baznīcu no vienas puses un Anglikāņu Baznīcu (Church of England) no otras puses.

Lielākais ieguldījums un mūža vērtais darbs Teodoram Grīnbergam kā arhibīskapam trimdā pēc II Pasaules kara bija LELB ārpus Latvijas saliedēšana un Baznīcas izklīšanas un sadalīšanās nepieļaušana.

Avots: http://lv.wikipedia.org, http://www.lelb.lv, http://garamuzika.lv