Blūmentāls Arvīds

Blūmentāls Arvīds (19.03.1925.-13.10.2006.)
Blumentals ArvidsNo pasaulē aizgājušiem novadniekiem vislielāko popularitāti ieguvis Arvīds Blūmentāls. “Arvīds Blūmentāls nebūt nebija muskuļots tarzāns bez smadzenēm – viņš daudz lasīja vairākās valodās, rakstīja dienasgrāmatas un publicēja divas grāmatas. Viņa dzīve būtu viena bieza romāna vērta,” raksta Rimants Ziedonis.
Arvīds Blūmentāls dzimis Dundagas pagasta Būdenu mājās. Tēvam pieder liela vecsaimniecība ar 260 ha zemes. Ģimenē aug trīs dēli, Arvīds ir vidējais. 1942. gadā no Talsu ģimnāzijas 2. klases nepilnus septiņpadsmit gadus jaunais Arvīds Blūmentāls iestājas Abavas brīvprātīgo bataljonā. Viņa rīcību vada patriotisms, pienākums pret dzimteni, arī piedzīvojumu alkas, nemiers, kuru mantojis no sava tēva jūrnieka. Jau agri viņš ir sapratis, ka zemnieka dzīve nav priekš viņa. Frontē jauno karavīru vairākkārt ievaino, jo viņam patīk risks un viņš nepazīst baiļu. Būdams leģionā, pāris reizes viņš saņem atvaļinājumu un apciemo savējos Dundagā. Pēdējais Būdenu apmeklējums notiek neilgi pirms kara beigām. Vecākais brālis Kārlis ir kritis kaujas laukā, mājās valda bēdas un izmisums. Smagu sirdi viņš atstāj Būdenus, vēl nenojauzdams, ka šķiras uz mūžu.
Izkarojies no Ļeņingradas līdz Melnajai jūrai, 25. divīzijas sastāvā viņš iet cauri visai Vācijai. Kara beigas Blūmentāls sagaida Vācijas slimnīcā ar smagu ievainojumu rokā. Evakuācijas laikā ievainotie nonāk krievu gūstā, no kura Arvīds ar dažiem biedriem aizbēg un nonāk angļu zonā. Ticis ārā no nometnēm, Arvīds iestājas lauksaimniecības skolā, vēlāk strādā mežā. Vircburgā pie profesora Siliņa viņš apgūst daiļās mākslas.
Arvīds Blūmentāls 50. gados

Arvīds Blūmentāls 50. gados

Trimdinieki gaida un cer, ka reiz varēs atgriezties Latvijā. Kad saprot, ka ceļš uz dzimteni nogriezts, sāk domāt par izceļošanu. 1951. gadā Arvīds izceļo uz Austrāliju, jo viņa ievainojumu dēļ Amerika no viņa atsakās. Sākas moku, vientulības, jā, arī piedzīvojumu, drosmes un varonības pilnā dzīve tālajā kontinentā.
Viņš izmācās valodu, strādā, veicas labi, bet nekur nevar atrast māju vietu, nevar atrast sirdsmieru. Dedzīgā latvieša sirdi saista austrāliete Vanda. Lai nopelnītu naudu un iekarotu Vandas mīlestību, viņš dodas džungļos medīt krokodilus. Mīļoto sievieti iegūt neizdodas, toties piedzimst leģenda par Krokodilu Hariju, kā viņu dēvē Austrālijas kontinentā.
“Dzīve ir pārāk īsa, lai kaut ko nopietnu uzsāktu,” Arvīds rakstīja uz Talsiem savai bijušajai kaimiņienei dundadzniecei Maija Brūverei. Latviešiem Arvīds ir vienīgais tik daudzās jomās. Grāmatā “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks” Rimants Ziedonis rakstīja, ka Blūmentāls ir emigrants no Latvijas, kas izvēlējies nevis pārtikuša mietpilsoņa, bet dēkaiņa dzīvi. Savā mūžā Blūmentāls nomedījis aptuveni 40 000 krokodilu.
A. Blūmentāls krokodilu medībās

A. Blūmentāls krokodilu medībās

Savus piedzīvojumus, pētot Austrālijas dabu un medījot lielos purvu reptiļus piecdesmito gadu otrajā pusē, Blūmentāls aprakstījis grāmatā “Latvietis-krokodilu mednieks Austrālijā” un “Ilgas pēc saules” (1957).
Pēc Rimanta Ziedoņa Austrālijas apmeklējuma un ciemošanās pie Krokodilu Harija, šī pati grāmata papildināta ar aprakstiem par Austrālijas vēsturi, iznāca 2000. gadā Latvijā, izdevniecībā “Jumava” ar nosaukumu “Nacionālais dēkainis- krokodilu mednieks”.
A.Blūmentāla pils dizains

A.Blūmentāla pils dizains

Kad ar likumu krokodilu medības aizliedz, viņš dodas uz opālu raktuvēm netālu no Kuberpedijas pilsētiņas valsts vidienē. Rokot šos zili rozā pusdārgakmeņus un dzīvojot starp tādiem pašiem racējiem klintīs izcirstās alās, viņam nobriest doma te apmesties uz palikšanu. Spridzinot iežus, izveidojās krietni liela ala jeb pils, kur Arvīds ierīkoja sev mitekli. Savu mājokli viņš iekārto moderni, ar visu dzīvei nepieciešamo – opāliem rotāta guļamistaba, virtuve, dušas telpa, viesistaba, darba kabinets. Māju rotā impozanti eksponāti, skaistu sieviešu fotogrāfijas, dzīvnieku attēli. Viņa draugi ir aborigēni. Dzīvnieki pie viņa nāk padzerties. Viņa ala kļuvusi par pievilcīgu objektu, ko apmeklē simtiem tūristu no visas pasaules.
A.Blūmentāls - prototips Pola Hogana filamai

A.Blūmentāls – prototips Pola Hogana filamai “Krokodils Dandijs”.

Uzskata, ka viņš ar savu dzīvi un mednieka piedzīvojumiem devis impulsu filmas “Krokodils Dandijs” veidotājiem. “Traka drosme, pārgalvība un nepārspēts stāstnieka talants viņā sabalsojās ar smalku emocionalitāti un īstenu vecās paaudzes kurzemnieku džentelmeniskumu. Krokodilu mednieks un opālu racējs, rakstnieks un mākslinieks. Un mūžīgais mīlētājs. Meitenes pēc viņa ilgojās Latvijā un visās plašās pasaules malās. Krokodilu Harijs patiesi bija dzimis brīvībai,” raksta viņa māsīca, pensionētā skolotāja Anita Bormane. Blūmentāls bijis slavens arī ar citām savām izdarībām. Viņš patiesi vienīgo reizi dzīvē apprecējies ar īstu vācu baronesi. Viņš bijis pirmais latvietis, kurš kopā ar aborigēniem svinējis Līgo svētkus, lidojis ar helikopteru iepirkt viskiju un bagāžniekā audzējis rozes. Blūmentāla vaska figūra ir atrodama Londonā Tiso kundzes vaska figūru muzejā.
Par Arvīdu Blūmentālu un viņa alu uzņemtas vismaz 30 dokumentālās filmas un TV sižeti. Plašākai Latvijas sabiedrībai viņš kļuva pazīstams tikai pēc atmodas, periodā, kad viņš vairs nemedī, bet uzņem viesus savā eksotiskajā mājoklī, raksta dienasgrāmatu un kavējas atmiņās. Uz Latviju braukt viņš atteicās, neviens viņu tur negaidot. Vecāki bija miruši (tēvs jau izsūtījumā Sibīrijā). Māte vairs neatgriezās Dundagā, jo tur bija slēgtā zona. Abi ar jaunāko dēlu Edgaru, kurš mira no smagas slimības, apgūlās Saldus kapu smiltājā.
Pateicoties Imanta un Rimanta Ziedoņu ierosmei, Latvijas goda konsula Čikāgā Norberta Klaucēna finansiālajam atbalstam, 1995. gadā sāka realizēties iecere par akmens krokodila izkalšanu un uzstādīšanu Dundagā, uz Būdenu māju drupām. Tēlnieks Oļegs Skarainis piedāvājās izveidot lielu, uz ratiņiem uzliekamu krokodilu no dzelzsbetona Pirms tam krokodilu izvadāja pa leģionāru cīņu vietām Kurzemē. Pa drosmīgo vīru piemiņas vietām devās Būdenu Arvīda skolas biedrenes. Viss šis notikums atrada vietu Ivara Selecka dokumentālajā filmā „Gājiens ar krokodilu”.
O. Skaraiņa veidotais Krokodils Dundagā

O. Skaraiņa veidotais Krokodils Dundagā

1995. gadā Arvīdam Blūmentālam un citiem Kurzemes stiprajiem vīriem Dundagā uzstādīja piemiņas zīmi – divas tonnas smagu krokodilu.
2008. gada 10. jūlijā Dundagas pagasta tūrisma informācijas centrā Dundagas pilī atklāja jaunu ekspozīciju, veltītu Arvīda Blūmentāla piemiņai. Tajā ir daudz fotomateriālu, vēstuļu, kas pils apmeklētājiem stāsta ne tik daudz par Krokodilu Hariju, bet gan par Dundagas vēsturi un tās stiprajiem vīriem, kas brīvprātīgi aizgāja karā, lai aizstāvētu Latvijas brīvību.
2000. gadā apgādā

2000. gadā apgādā “Jumava” izdotā Arvīda Blūmentāla un Rimanta Ziedoņa grāmata “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks”.

Ir noslēdzies zināms posms Arvīda Blūmentāla garajā mājupceļā uz Dundagu, kurš sākās 90. gadu sākumā ar “Talsu Vēstu” žurnālistes Maijas Brūveres pirmo vēstuli Arvīdam uz tālo Austrāliju.
Dievidaustrālijā, Kūberpēdijas slimnīcā 2006. gada 13. oktobrī mira Arvīds Blūmentāls. Bet leģenda par viņu dzīvos Austrālijā. Viņa pazemes pili arī turpmāk meklēs ikviens Austrālijas kontinenta viesis, jo tas iekļauts tūrisma maršrutos. Latvijā un Dundagā Būdenu Arvīds atgriezās jau 1995. gadā un nekad vairs nebrauks no šejienes projām.

Avots: “Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu” Talsu novada ļaudis pasaules ceļos, Talsu galvenā bibliotēka, Talsi; 2011.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s