Laikraksta “Padomju karogs” 1985. gada numuros ir publicēta rakstu sērija par vietām, kas saistītas ar Krišjāni Baronu. Šoreiz par Valpeni.
Padomju karogs (19.01.1985.)
Krišjānis Barons dzimis Strutelē 1835. gada 31. oktobrī. 1833. gadā barons viņa tēvu bija iecēlis muižā par vagaru, neņemot vērā tēva atteikšanos. Drīz pēc tam ģimene pārcēlās uz netālo Īles muižu. Krišjānis bija jaunākais astoņu bērnu ģimenē. Viņam bija viens brālis – Ansis (1827.-1912.) – un sešas māsas – vecākās Katrīne un Made, Anna (1818.-1908.), Kristīne (1828.-1893.), Līze (1830.-1916.), Marija (1832.- 1910.).
Uz Dundagu ģimene pārcēlās pēc tēva nāves. K. Barons par to atmiņās raksta: “Pēc tēva nāves visas vecākās māsas un arī brālis bija dienestā pie kungiem. Arī māte pieņēma mazu moderēšanas vietu. Māsa Kristīne dienēja Ciroles muižā pie barona fon Sakena kunga. Šīs mazās muižiņas Ciroles īpašnieks negaidot (1844. gadā K. V.) mantoja lietu muižu Dundagu. Uz turieni pārceldamies, barons fon Ostensakens ņēma līdzi vairākus no saviem dienestniekiem, kuru skaitā bija ari māsa Kristīne. Dundagā Kristīne drīz apprecējās ar Kronbergu, kas arī no Ciroles kungiem bija līdz aizgājis. Kronbergu kungs iecēla par vagaru Valpenes pusmuižā. Bez lauksaimniecības tur bija arī prāva lopkopība ar 80 slaucamām govīm. To vadīja māsa Kristīne. Savu dzīvi nodibinājusi, māsa Kristīne neaizmirsa arī jaunākos ģimenes locekļus. Viņas vietu pie kungiem pilī dabūja māsa Līze. Mani un māsu Mari viņa ņēma pie sevim un bija mums mātes vietā. Pēc tam pārnāca uz Dundagu māte un māsas Made un Katrīne.”
Šodien sākam publicēt stāstījumu par vietām, kas saistītas ar Krišjāni Baronu.
Krišjāņa Barona piemiņas vietas
1. Valpene
Enģeles Baronas kaps. V. Frēliha foto.
Talsu-Dundagas ceļa kreisajā pusē apmēram 30 kilometru no Talsiem atrodas Valpenes kapi. Tajos atdusas Krišjāņa Barona māte. Netālu no ieejas ir kapa kopiņa ar baltu marmora krustu un uzrakstu:
“Še dus dieva mierā
Eņgele Baron
dz. 1793. g., mir. 11. janvārī 1884. g.”
Krustu uzlikusi K. Barona ģimene. Tas atsūtīts no Pēterburgas, kur viņi tolaik dzīvoja. K. Barona dzīvesbiedre pirmoreiz pie vīramātes Valpenē viesojās 1880. gadā, kad mātei jau ritēja 88. gads, un apsolīja uzlikt krustu uz viņas kapa.
K. Barons atmiņās par savu māti raksta ar dziļu cieņu. Laikā, kad starp latviešiem retais mācēja lasīt, māte jau jaunībā bija apguvusi lasītprasmi. Burtus viņai bija ierādījusi kāda vācu madama muižā, lasīt viņa iemācījusies pati un mācījusi arī savus vecākos bērnus, tie savukārt – jaunākos. K. Barons uzsver, ka māte jau agri bērnos ieaudzinājusi patstāvību, kas tik ļoti noderējusi turpmākajā dzīvē.
Talsu novadpētniecības un mākslas muzejā glabājas K. Barona mātes austa prievīte. Šo ģimenes relikviju muzejam nodevusi K. Barona māsas Marijas mazmeita Sofija Dravniece.
Valpenes kapos blakus K. Barona mātes kapa kopiņai ir akmens krusts Kristīnei Kronbergai ar vīru, pie kuriem Krišjānis ar māti dzīvoja Valpenes muižā un kurus viņš uzskatīja par saviem audžuvecākiem. Krusts saglabājies samērā labi, uzraksts salasāms, tomēr kapa kopa, kas tagad apaugusi velēnām, gaida kopēju. Šajā pašā rindā ir nosūnojis koka krusts, tur apbedīts Kristīnes dēls ar sievu, kuri bijuši spiesti aiziet no Valpenes pusmuižas un pārcēlušies pie Kristīnes māsas Pēterkužniekos. Dundagas dižkungam nav paticis, ka Kronbergs, kurš vēlāk rentēja Valpenes pusmuižiņu, dzīvo tik lepni, ka brauc ar divjūgu tamborratiem un var skolot ne tikai savus bērnus, bet arī sievas brāli Krišjāni. Kungs uzlicis tik lielu renti, ka Kronberga dēls to vairs nav varējis samaksāt, tāpēc arī viņš pārcēlies uz Pēterkužniekiem.
Netālu no K. Barona mātes kapa viens otram blakus ir divi melni akmens krusti ar uzrakstiem. Viens no tiem ir Kārlim Treijeram, K. Barona māsas Annas Treijeres dēlam. Skolotājs Kārlis Treijers miris Ventspilī ap 1935. gadu. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados viņš strādāja par skolotāju Ģibzdē, un K. Barons ar viņu sarakstījās – mudināja vākt un pierakstīt tautas garamantas un interesējās par radu dzīvi Kurzemē, sūtīja tiem labas dienas un īpaši lika sveicināt savu “vecu memmiņu”. Valpenes kapos atdusas arī K. Barona māsa Anna (domājams dēla kapa vietas tuvumā) un māsa Made Freivalde ar ģimeni.
Aiz Valpenes kapsētas ceļš pa kreisi nogriežas uz bijušo Valpenes pusmuižu (tagad kolhoza “Dundaga” Valpenes lielferma). Saglabājušās vēl dažas bijušās muižas ēkas. Dzīvojamā ēka pārbūvēta jau šī gadsimta divdesmitajos gados, kad muižas centrs tika piešķirts jaunsaimniecībai. Pirms dažiem gadiem kolhozs ēku kapitāli izremontējis. Nedaudz pārbūvēta, saglabājusies bijusī muižas govju kūts, bijušajā muižas zirgu stallī vienā galā Izbūvēti dzīvokļi. Ēku apkārtni vajadzētu aptīrīt un apkopt.
Šajā apkārtnē mītas Krišjāņa bērnības takas. Vasarās mazajam Krišjānim jāgana cūkas, viņš netiek vaļā arī no bērnu aukļa pienākumiem. Būdama jau pieaugusi, Kristīnes meita Minna saņēmusi no K. Barona kartiņu ar uzrakstu: “Kriš, šūpo bērnu!” Kad viņa bijusi maza, Krišjānim viņa bijusi jāšūpo. Vasaru aizklājusi logu, lai mušas bērnu netraucētu. Lai nebūtu pārāk garlaicīgi, viņš ar kāju kustinājis šūpuli un strādājis kādu darbu, pa lielākai daļai kaut ko izgriezis no koka. Bieži vien šūpulis palicis nekustināts. Tādās reizēs mazā iekšā gulētāja šūpotājam atgādinājusi: “Kriš, šūpo bērnu!” Šūpojamā bija dzirdējusi, ka viņas māte to atgādina Krišjānim. Pēdējo reizi K. Barons Valpeni apmeklējis 1898. gada jūnijā.
K. VALBERGA,
Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā fondu glabātāja
Krišjāņa Barona piemiņas vietas 1. Valpene (Padomju karogs, 19.01.1985.)
Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com
Dundagas vēsture 