Dundagas muižas topogrāfiskais apraksts (1798.)

Piedāvājam iepazīties ar Piltenes apriņķī esošās Dundagas muižas topogrāfisko aprakstu, kas tapis 1798. gadā.

Piltenes apriņķī esošās Dundagas muižas topogrāfiskais apraksts. 1798.g. marts.
1. Galvenās muižas nosaukums:
Privātā dzimtmuiža Dundaga, kas ietver sevī visu Dundagas baznīcas draudzi, atrodas mazā augstienē pie tā sauktās Dzirnavu upītes, pavisam tuvu baznīcai, pie ceļa, kas ved no Ārlavas draudzes uz Ances privātmuižu un Baltijas jūras piekrasti. No tuvākas pilsētas Ventspils šī muiža, ko ietver pļavas un labības lauki, bet horizontu aizsedz meži, atrodas 9 jūdzes tālu.

Kartes “Li Palatinati di Wilna, Troki, Inflant, coi Ducati di Kurlandia, e Smudz” fragments. Tratta dall’ Atlante Polacco del Sigr. Rizzi Zanoni, 1791. Avots: http://kartes.lnb.lv/

2. Pusmuižu nosaukumi:
1.) Laukmuiža pie ceļa no Talsiem uz Dundagu, atrodas 2 verstis no baznīcas, 9 jūdzes no tuvākās pilsētas Ventspils, līdzenumā, ko ietver labības lauki, purvi un pļavas.
2.) Valpene pie ceļa no Talsiem uz Dundagu, 1 ½ jūdzes no baznīcas, 8 jūdzes no Ventspils, atrodas līdzenā un mežainā apvidū.
3.) Ģibzde, 2 jūdzes no baznīcas, 7 ½ jūdzes no Ventspils; to pilnīgi ietver virsāji un meži.
4.) Vecmuiža, 1 versti no baznīcas un 9 jūdzes no Ventspils. Atrodas kalnā pie Dzirnavu upītes, to ietver virsāji un purvi.
5.) Štakelburga, atrodas aptuveni ½ versti no galvenās muižas un baznīcas. Atrodas pie Dzrnavu upītes.
6.) Kārļa muiža, 1 ½ versti no baznīcas un 9 jūdzes no Vantspils. Atrodas līdzenā apvidū pie meža.
7.) Kaļķi, 1 ½ jūdzes no baznīcas, 10 ½ jūdzes no Ventspils. Atrodas nelielā augstienē pie ceļa no Dundagas uz Ģipku. No visām pusēm ietver meži.
8.) Āži. 1 jūdzi no baznīcas, 9 jūdzes no Ventspils, atrodas mežainā apvidū.
9.) Jaunmuiža. 1 ½ jūdzi no baznīcas, 8 ½ jūdzes no Ventspils, atrodas pie ceļa no Dundagas uz jūrmalu, to pilnībā ietver meži un virsāji.
10.) Sude. 4 verstis no baznīcas, 8 ½ verstis no Ventspils; ietver vigas un virsāji.
11.) Ģipka, atrodas 1 versti no Ģipkas baznīcas, 12 jūdzes no Ventspils; atrodas mežainā apvidū tieši pie Rojas upes.
3. Ēkas:
Dundagas galvenajā muižā un pusmuižās ir 13 masīvas [mūra] un 4 koka dzīvojamās ēkas un 17 masīvas un 35 koka saimniecības ēkas. Bez tam ir vēl 2 no akmeņiem būvētas ugunsbākas rifa tuvumā pie Kolkas.
4. Īpašnieks:
Kristiana Šarlote Sofija, atraitne firstiene fon Sakena, dzimusi brīvkundze fon Dīskava.
5. Muižā dzīvojošo vīriešu dvēseļu skaits:
Galvenajā muižā un visās pusmuižās dzīvo pavisam 76 vīriešu dvēseles.
6.Baznīcas:
1.) Dundagas evaņģēliski luteriskā baznīca, uzcelta 1765.g. no akmeņiem, atrodas uz neliela paugura netālu no Dzirnavu upītes. To pa daļai ietver akmeņu valnis, pa daļai – pavisam zems mūris. Šai baznīcai, izņemot Dundagas privāto pastorāta vidmi, nepieder nedz citi nodibinājumi, nedz arī skola vai citas ēkas.
2.) Irbes evaņģēliski luteriskā baznīca, uzcelta 1763.g. no koka, atrodas zu neliela pakalna netālu no jūras. Izņemot Irbes privāto pastorāta vidmi, tai nepieder nedz citi nodibinājumi, nedz arī skola vai citas ēkas.
3.) Ģipkas eveņgēliski luteriskā baznīca, 1766.g. uzcelta no koka, atrodas uz smilšu paugura netālu no jūras. Tai nepieder sava vidme, nedz skola vai citas ēkas.
Domājams, ka šīs baznīcas Dundagas teritorijā dibinājis mestrs Dītrihs no Greningenas, kurš 1249.g. uzcēla Dundagas pili. Visas trīs minētās baznīcas ir uzcēlis nelaiķa firsts Karls fon der Ostens, saukts Sakens.[1]
8. Dundagas muižām piederošie ciemi:
1.) Vīdale, atrodas zemā un mežainā apvidū, 14 sētas, 124 vīriešu dvēseles.
2.) Anstrupe, atrodas augstienē pie Dzirnavu upītes, to ietver virsāji un tīrelis, 7 sētas, 55 vīriešu dvēseles.
3.) Saustere, atrodas mežu ietvertā līdzenumā, 7 sētas, 58 vīriešu dvēseles.
4.) Sebdaga, atrodas mežainā apvidū, 8 sētas, 67 vīriešu dvēseles.
5.) Ildzere, atrodas virsāju ietvertā līdzenumā, 8 sētas, 64 vīriešu dvēseles.
6.) Pāce, atrodas mežainā apvidū pie dzirnavu upītes, 6 sētas, 57 vīriešu dvēsles.
7.) Cirspene, atrodas purveinā un mežainā apvidū, 7 sētas, 66 vīriešu dvēseles.
8.) Neveja, atrodas smilšainā līdzenumā, 10 sētas, 92 vīriešu dvēseles.
9.) Ķurbe, atrodas biezā mežā, 9 sētas, 52 vīriešu dvēseles.
10.) Muņi, ietver meži un purvi, 8 sētas, 65 vīriešu dvēseles.
11.) Jaunciems, 4 sētas, 24 vīriešu dvēseles.
12.) Sīkrags, 9 sētas, 60 vīriešu dvēseles.
13.) Mazirbe, 7 sētas, 63 vīriešu dvēseles.
14.) Pitrags, 11 sētas, 76 vīriešu dvēseles.
15.) Saunags, 4 sētas, 32 vīriešu dvēseles.
16.) Kolka, 5 sētas, 26 vīriešu dvēseles.
17.) Mellsils, 4 sētas, 26 vīriešu dvēseles.
18.) Ģipka, 4 sētas, 23 vīriešu dvēseles.
9.-18. ciemi visi atrodas neauglīgā, smilšainā apvidū, ko no vienas puses ietver meži, no otras – jūra.
9. Zemnieku sētu skaits:
Bez minētajiem ciemiem Dundagas privātajai dzimtmuižai pieder 161 izkaisīta, savrupa zemnieku viensēta.
10. Vīriešu dvēseļu skaits:
Dundagas muižai piederošajos ciemos dzīvo pavisam 1030 vīriešu dvēseles, viensētās un krogos – 1341.
11. Vai sētās dzīvo amatnieki un kādi?
Daži kalēji, kurpnieki, skroderi, galdnieki, mūrnieki, namdari, audēji, sedlinieki un bisu kalēji. Šo amatnieku lielākā daļa ir dzimtļaudis.
12. Krogi:
1.) Dundagas baznīcas krogs no mūra, atrodas pie ceļa no Ārvales uz Anci.
2.) Masīvais Pāces dzirnavu krogs pie ceļa no Dundagas uz Puzeniekiem.
3.) Valpenes krogs no koka, pie ceļa no Dundagas uz Talsiem.
4.) Morica krogs no koka, pie ceļa no Ārvales draudzes uz Ventspili.
5.) Raķu krogs no koka, pie šī paša ceļa.
6.) Irbes baznīcas krogs no koka, pie ceļa no Dundagas uz jūrmalu.
7.) Kolkas krogs no koka, atrodas jūrmalā.
8.) Ģipkas baznīcas krogs no koka, pie ceļa no Ģipkas uz jūrmalu.
Ne pie viena no šiem krogiem nav ierīkota pasta stacija.
13. Upju vārdi:
Šeit nav ūdeņu, ko varētu pieskaitīt pie upēm.
14. Upīšu vārdi:
1.) Roja, iztek no Vīdales ezera, tek garām Ģipkas pusmuižai, kur tajā ietek mazas, nenozīmīgas upītes: Kaļķupe un Velkums, un pēc 4 jūdžu plūduma ietek Rīgas jūras līcī pie Lubezeres muižai piederošā Rojas ciema. Upītei lielākoties ir lēzeni, purvaini krasti; pavasaros pie Ģipkas muižas tā pārplūst, tomēr ātri atgriežas savā gultnē. Dažās vietās tā ir tikai 2 pēdas dziļa, citās atkal vairāk nekā 2 asis dziļa. Platums ir 3, 4 un 7 asis liels. Pie Ģipkas muižas pāri upītei ir uzcelts tilts, bet pie Rojas ciema tai pāri ceļas ar laivām.
2.) Dzirnavu upīte iztek no purvainas pļavas pie Laukmuižas, tek gar Štakelburgu, Dundagu un Vecmuižu, pie Pāces muižas darbina miltu un zāģu dzirnavas, un tad ietek Lonastē, kas tek caur Ances privātmuižu. Dzirnavu upītes platums ir 2 – 5 asis, dziļums – 2 un 3 līdz 5 pēdas. Tās krasti ir diezgan šauri, un to var pārkāpt, izņemot vietas pie Dundagas, Štakelburgas un Vecmuižas pusmuižām, kā arī pie Pāces ciema.
3.) Iere (Eere) iztek no purva pie Morica kroga,  tek gar Raķu krogu, kur pāri tai ir uzcelts tilts, un ietek jau minētajā Lonastē. Krasti lielākoties ir zemi, un upe reizēm izkāpj no savas gultnes. Dziļums: 2 – 3 pēdas, platums: 2 – 5 asis.[2]
Bez šīm minētajām upītēm vēl ir mazi strauti, kas ir tik nenozīmīgi, ka nav vērts tos uzskaitīt.
15. Ezeri:
1.) Vīdales ezers atrodas starp Vīdales ciemu, kas ir vienu jūdzi tālu no tā, līdz vietai, kas ir 3 verstis attālu no Rīgas jūras līča. Ezera apkārtmērs ir 2 ½ jūdzes, garums – 1 jūdze; platums – aptuveni 2 verstis, un dziļums – 2 asis. No ezera iztek Rojas upīte, tajā nav salu.
2.) Jaunciema ezers, no kura netālu atrodas ciems ar tādu pašu nosaukumu. Apkārtmērs 3 verstis, garums – 1 versts, platums – ½ versts, dziļums – 1 ½ asis, bez salām.
3.) Ūdeņi Morickroga apkārtnē, saukti Ūķenu (Uhkensche) ezeri. To izmēri ir tik nelieli, ka ezeru vārds tiem dots bez pamata, un tos ir jāuzskata tikai par dīķiem.
16. Minerāl un veselības avoti:
Tādu nav, jo Bušinga aprakstā minētais veselības avots pie Anstrupes ciema nav atrodams.
17. Kalni:
Vienu jūdzi no Ostes atrodas diezgan liela kalnu grēda, ko var redzēt no jūras. Jūrnieku vidū tā ir pazīstama ar Zilo kalnu nosaukumu, tomēr to sauc par Slīteres kalniem (Schlueterberg). Šī kalnu grēda sākas netālu no Sīkraga ciema un stiepjas līdz Kaļku pusmuižai. Tās garums sasniedz 5 – 6 jūdzes. Grēda ir apaugusi ar lapu un skuju koku mežu. To visērtāk šķērsot ir pie Jaunās muižas, Vīdales ciema un Kaļķu muižas.[3]

Avots:
[1]
LVVA, 6999.f., 14.apr., 264.lieta, 2.lp.
[2] LVVA, 6999.f., 14.apr., 264.lieta, 3.lp.
[3] LVVA, 6999.f., 14.apr., 264.lieta, 4.lp.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

One response to “Dundagas muižas topogrāfiskais apraksts (1798.)

  1. Atpakaļ ziņojums: Mācītāja Glēzera ziņojums Kurzemes konsistorijai (1839.) | Dundagas vēsture·

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s