Vaiņags Eduards

Vaiņags Eduards (25.10.1911.- 12.07.1941.)
Īstajā vārdā Eduards Belars. Dzimis zemnieku ģimenē Dundagas pagasta “Stiebros”. Rakstnieks, žurnālists. Beidzis Ventspils pilsētas pamatskolu (1927.), strādājis lauksaimniecībā un ceļu remontdarbos (1928.-1930.).
1930. gadā pārcēlies uz Liepāju, mācījies šoferu kursos, strādājis firmā “Foss un biedri” par izsūtāmo.
Iesaistījies nelegālā revolucionārā kustībā, iekārtojis pagrīdes tipogrāfiju. 1932. gadā piedalījies legāla strādnieku laikraksta “Jauno Laiku Avīze” izdošanā (iznāca četri numuri). Par revolucionāru darbību 1934. gadā notiesāts uz 4 gadiem spaidu darbos. Pēc atbrīvošanas (1938.) strādājis meža darbos.
Bijis laikraksts “Brīvā Venta” atbildīgais redaktors Ventspilī (1940. gada jūlijs – 1941. gada jūnijs), arī tipogrāfijas direktors. Sākoties vācu okupācjai, pēc neveiksmīga mēģinājuma evakuēties uz PSRS nošauts.
No 1927 publicējies žurnālā “Jaunais Cīrulītis” (ievietoti daži dzejoļi un nelieli stāstiņi). Ar pseidonimu Eduards Vaiņags publicējies literatūras mēnešrakstā “Zilās Tāles” (1930, 1), laikrakstā “Strādnieku Avīze” (Liepājā). 1932 autora izdevumā iznācis neliels dzejoļu krājums “Nemiera zvani”. Kalnciema katorgā sarakstījis dzejoli “Pēdējā junda”; pašdarbības komponists un revolūcijas kustības dalībinieks R. Laciniks (1911-1951) sacerēja melodiju, un dziesma kļuva populāra tālaika politieslodzīto vidū. Laikrakstā “Brīvā Venta” publicēti vairāki desmiti dzejoļu un nepabeigtais rom;ans “Kiosks un dienas” (1940. gada 10. jūlijs – 1941. gada 24. jūnijs par dzīvi Ventspilī, tajā izmantoti autobiogrāfiski materiāli.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s