Mītiņš Jaundundagā (1905.)

Pēc oktobra manifesta pieņemšanas, 1905. gada 22. oktobrī daudzi cilvēki Jaundundagā pulcējās uz pirmo legālo mītiņu.
Dundagas pagastā sociāldemokrātisko pulciņu centrs mītiņu noorganizēja jau 6. martā pēc dievkalpojuma baznīcā. Pirmais legālais mītiņš Dundagā notika pēc tam, kad 17. oktobrī Krievijas imperators Nikolajs II izdeva manifestu, kurā apsolīja nodrošināt personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību.
Piedāvājam izvilkumu no Artura Priedīša grāmatas “Sarkanā Dundaga” manuskripta.
Sarkanā Dundaga
Kā jau minēts, dundadznieki gatavojās lielam mītiņam. Tam vajadzēja notikt 22. oktobrī Jaundundagā. Tā ir apdzīvota vieta dažus kilometrus no pils pa Dundagas-Mazirbes ceļu. 19. gs. vidū tur bija neapgūta zeme, ko barons sāka iemērīt saviem bijušajiem kalpiem. Kad pagasta valde nolēma būvēt jaunu namu savām dienesta telpām, zemi viņi ieguva Jaundundagā. Mūsdienās te ir vairāk nekā pārdesmit mājas, kuras ietilpst Dundagas pilsētciemata teritorijā. Bijušajā pagasta namā atrodas slimnīca.
Dundaga un Jaundundaga 1928. gadā

Dundaga un Jaundundaga 1928. gadā

Mītiņam gatavojās rūpīgi un ar sajūsmu. Tas taču bija pirmais legālais mītiņš, uz kuru varēja nāk visi iedzīvotāji, jauni un veci, sievietes un vīrieši, kalpi un saimnieki.
Sievietes šuva karogus, pārskatīja savas labākās drānas. Vīri viensētās kārtoja pajūgus, jo no rīta uz Dundagu brauks visa saime. Tā, piemēram, Vīdales ciema Dižkalnu mājas iemītnieki uz mītiņu devās divjūga ratos. Virs tiem plīvoja sarkanais karogs, ko augstu paceltu turēja partijas biedrs Kārlis Freibergs (1875-1906).
22. oktobris. Diena bija apmākusies, kā jau rudenī. Jaundundagā aiz pagasta nama uz jūrmalas pusi palielajā laukumā ļaudis sāka pulcēties jau no paša rīta. Nāca kājām, brauca ratos pa visiem ceļiem. Plīvoja sarkanie karogi. Vairāku māju saimes sagāja vienviet, lai uz mītiņu dotos kopā. No Dundagas netālo Piparu māju pagalms pienāca pilns ar ļaudīm, kas skaļi un priecīgi savā starpā sasaucās.
Pļava Jaundundagā aiz pagasta nama (tagad pansija

Pļava Jaundundagā aiz pagasta nama (tagad pansija “Jaundundaga”) 2015. gada vasarā. Fonā redzamas ēkas.

Jau labu laiku pirms mītiņa atklāšanas spēlēja divi pūtēju orķestri. Plašajā laukumā viļņoja neredzēta ļaužu jūra. Nostāk no cilvēkiem stāvēja atsieti vairāki desmiti pajūgu. Un vēl arvien bija redzami jaunpienācēji.
Pulksten 11 mūzika apklusa. Pēc brīža atskanēja marša tempā „Varšavjanka”, tad sāka spēlēt „Ienaida negaisi pāri mums krājās”. Diriģēja Dundagas centra vadītājs un skolotājs Pauls Liepiņš. Orķestra aizsākto dziesmu pārņēma ļaudis, kuri dziedāja ar lielu aizrautību.
Vēl vienmēr nāca klāt jauni cilvēku pulciņi ar karogiem. Pauls Liepiņš diriģēja „Biedri, uz cīņu nu celieties kājās”, pēc tam „Draugs draugam teic: klau, brālīt, beidz priekš kungiem sviedrus liet!”. Dziesmai vēl skanot, tribīnei tuvojās LSDSP Centrālās Komitejas atsūtītais propagandists ar segvārdu Melnbārdis (viņa īsto uzvārdu nav izdevies noskaidrot).
Dziesma apklusa. Runātājs no tribīnes vispirms paziņoja, ka apriņķa priekšnieka palīgs Jukmenčuks vēl neesot no apcietinājuma atbrīvojis Andreju Ventu, kas Dundagas pils pagrabos atrodoties astoto dienu. Vents bija arestēts sakarā ar laukstrādnieku streiku jūlijā. Propagandists tālāk paskaidroja, ka vairāku tūkstošu mītiņa dalībnieku vārdā pie Jukmenčuka nosūtīti trīs delegāti – Fricis Ošmežs, Ernests Pētersons un Žanis Karlbergs. Viņiem jāpaziņo kopējā prasība nekavējoties atbrīvot Ventu.
Andrejs Vents mītiņā ieradās brīdī, kad Ventspils organizācijas komitejas loceklis Roberts Birznieks (1883-1905) bija tikko sācis runu. Vents savās atmiņās raksta: „Pils pagrabus apsargāja parasti 4 kareivji, bet 1905. gada 22. oktobrī no rīta atnāca 30 sardzes kareivji, kuram katram bija izsniegtas vairākas paciņas patronu. Jukmenčuks pasacīja Rudkovskim: „Ja ierodas kādi delegāti ar prasību atbrīvot Ventu, tu neatbrīvo.” Jukmečuks pats aizgāja uz savu dzīvokli pilī. Es nebiju paguvis izstrēbt pusdienā atnesto kāpostu zupu, kad kareivji sauca: „Streb ātrāk kāpostus, tavējie jau nāk pēc tevis.” Pils pagalmā patiešām ienāca trīs vīri ar platām sarkanām lentēm ap roku. Pēc dažām minūtēm pie pagraba durvīm, kas nebija aizvērtas, pienāca Rudkovskis un uzsauca: „Vent, jūs gaida trīs biedri, variet iet tiem līdzi uz mītiņu!”
Uz mītiņu no Talsiem bija ieradies fotogrāfs T.Šteinbergs.[1] Viņa gatavotie uzņēmumi saglabājušies un publicēti daudzos darbos par 1905. gada revolūciju Latvijā.[2]
Mītiņš Jaundundagā 1905. gada 22. oktobrī

Mītiņš Jaundundagā 1905. gada 22. oktobrī

[1] Upīts J. Manas atmiņas par 1905. gada notikumiem Dundagā.- Padomju Dundaga, 1955, 6. martā.
[2] Vairākos izdevumos neprecīzi minēts mītiņa datums- it kā 1905. gada 6. marts.
Arturs Priedītis “Sarkanā Dundaga”
Avots: http://artursprieditis.lv, https://lv.wikipedia.org
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s