Šuvcāne Valda Marija

Šuvcāne Valda Marija (14.12.1923.-26.12.2007.)

Lībiešu kultūras un sabiedriskā darbiniece Valda Marija Šuvcāne (dz. Blūma) dzimusi 1923. gada 14. decembrī Lielirbes ciemā lībiešu Didriķa un Emīlijas Blūmu ģimenē. Pirmā izglītība tika iegūta Mazirbes Valsts pamatskolā, bet Rīgā pabeigta vidusskola un Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāte. Viss darba mūžs Valdai pagājis Izglītības ministrijā strādājot par skolu inspektori.

1972. gadā tika nodibināts Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” un Valda iesaistījās ansambļa darbībā kopš tā dibināšanas pirmās dienas, bija aktīva ansambļa dalībniece 34 gadus.

Darbošanās lībiešu dziesmu ansamblī radīja dziļāku interesi par savas tautas vēsturi un kultūru. Radās stingra pārliecība, ka savu turpmāko dzīvi ir jāveltī lībiešu kultūrmantojuma izpētei un saglabāšanai. Tam palīdzēja objektīvie apstākļi – aiziešana pensijā, vēsturnieces izglītība, dzimtā lībiešu valoda, bērnība lībiskā vidē, ko tāpēc lieliski pārzināja un izjuta.

Sākās ilgstošs pētnieciskais darbs arhīvos un bibliotēkās. Tika uzkrāta liela materiālu, informācijas un zināšanu bagāža. Papildus darbam arhīvos un bibliotēkās, V.M. Šuvcāne bieži tikās ar dzimtās puses ļaudīm, kuru lielāko daļu viņa pazina, jo tie bija skolasbiedri, dzimtā ciema iedzīvotāji, radinieki un draugi. Krājas atmiņu stāstījumi, dzīves stāsti, fotogrāfijas. Veltot visu savu laiku lībiešu kultūrmantojuma izpētei un materiālu vākšanai, bija aizritējuši desmit gadi. Latvijā sākās Atmoda.

V.M. Šuvcāne ņēma aktīvu dalību atjaunotnes procesos. Viņa piedalījās Latvijas Kultūras fonda darbā, Latvijas Tautu Foruma darbībā, bija viena no aktīvākajām Līvõd īt (Līvu savienība) atjaunošanas organizatorēm, daudz laika veltīja lībiešu lietas popularizēšanā sabiedrībā un masu medijos.

Darbību 1989. gada novembrī atsāka Līvu savienība. V.M. Šuvcāne bija viena no darbīgākajām atjaunotās lībiešu sabiedriskās organizācijas biedrēm. Viņa veicināja un piedalījās reģionālo – Ventspils un Kolkas grupu nodibināšanā, bija valdes locekle, iesaistījās lībiešu valodas mācīšanā, ko Rīgā mācīja no 1991. līdz 1995. gadam. Mācību vajadzībām Valda 1991. gadā sagatavoja izdevumu “Līvõd tekstõd” (Lībiešu teksti), “Latviešu – lībiešu sarunvārdnīcu” (1991.), un jaunajai paaudzei domātu bilžu grāmatu ar Margaritas Stārastes ilustrācijām “Urū! Urū!” (1994.).

1993. gadā tika atjaunots lībiešu mēnešraksts “Līvli”, no 1991. gada sāka izdot “Lībiešu kalendāru – gadagrāmatu”. V.M. Šuvcāne bija aktīva minēto izdevumu autore un abos izdevumos publicējusi nozīmīgus rakstus par lībiešu kultūru.

Neskatoties uz lielo sabiedrisko slodzi, V.M. Šuvcāne pētniecisko darbu arhīvos un bibliotēkās nebija pametusi. Pienāca laiks uzkrātās zināšanas un informāciju publicēt. 1999. gadā iznāca “Latviešu – lībiešu – angļu sarunvārdnīca” (angļu valoda Ieva Erenštreite). 2002. gadā iznāca V.M. Šuvcānes grāmata “Lībiešu ciems, kura vairs nav”, kurā bija apkopota un atspoguļota Ziemeļkurzemes lībiešu kultūrvēsture vairāku gadsimtu garumā. “Lībiešu folkloras izlasē” (2003.) tika ietvertas raksturīgākās un interesantākās lībiešu pasakas, teikas, nostāsti, tradīcijas, gadskārtu ierašas, tautasdziesmas, sakāmvārdi, mīklas. Grāmatā “Mazirbe – mazs ciems jūrmalā” (2006.) stāstīts par divu pazīstamām lībiešu dzimtu – Staltu un Freimaņu – ļaudīm.

Sadarbībā ar Līvu savienību V. M. Šuvcāne ierakstīja lībiešu valodas paraugus divos CD diskos – “Kāzas jūrā” (2003.) un “Latviešu – lībiešu –sarunvārdnīca” (2005.).

Arī pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvesvietu Kolkā 2006. gadā, V.M.Šuvcāne turpināja darboties ar lībiešu kultūru saistītās lietās – popularizēja lībiešu valodu, kultūru un tautas tradīcijas interesentiem, kas iegriezās viņas mājās, piedalījās ar lekcijām lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu nometnē Mazirbē, vadīja lībiešu valodas stundas Kolkā, sniedza konsultācijas lībiešu lietās.

Par mūža ieguldījumu lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā Valda Marija Šuvcāne ir apbalvota ar Lielo Folkloras balvu un Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju (2002.), Rīgas Latviešu biedrības pirmo Andreja Krastkalna balvu (2003.), Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu (2006.).

Valda Marija Šuvcāne mūžībā aizgāja 2007. gada 26. decembrī.