Zvejnieku svētkos Mazirbē, kuru rīkošanā bij apvienojušās visas zvejnieku organizācijas no Ovišiem līdz Kolkas ragam, pulcējās ap 2000 cilvēku un to apmeklēja Sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš.
Laikraksta “Ventas Balss” 1936. gada 11. augusta numurā ir publicēts plašs raksts par šo pasākumu.
“Ventas Balss” (11.08.1936.)
Ministrs A.Bērziņš zvejnieku svētkos Mazirbē
Mazirbē svētdien notika labi izdevušies zvejnieku jūras svētki, kuru rīkošanā bij apvienojušās visas zvejnieku organizācijas no Ovišiem līdz Kolkas ragam. Svētku dalībnieki Mazirbē sāka pulcēties jau no paša rīta. Tuvāki dzīvojošie nāca pa liedagu kājām, tālākie braukšus. Lielākais vairums bija izvēlējušies jūras ceļu. Viena pēc otras pie jūrā ietaisītiem, meijotiem steķiem piebrauca laivas no Saunaga, Pitraga, Kolkas, Melnsila u.c. ciemiem. Divās laivās atbrauca pat igauņi no Sāmsalas. Netrūka arī svētku viesu no Dundagas, Talsiem, Ventspils un pat Rīgas. Mazirbē svētkos bij pulcējušies ap 2000 cilvēku. Bij ieradies arī valsts kanclejas direktors D. Rudzītis, šoseju un zemesceļu departamenta direktors J. Melnalksnis, zemkopības min. zvejniecības un zivkopības nodaļas vadītājs V. Miezis, zvejniecības vec. instruktors P. Ludvigs u.c.
Kinožurnālā “Latvijas skaņu hronika” Nr. 365 (1936.) attēloti fragmenti no jūras svētkiem Mazirbē un Sabiedrisko lietu ministra Alfrēda Bērziņa dalība tajos. Režisors Eduards Kraucs.
Skaistas dienas saules spožuma apstaroti, ciemiņi kopā ar mazirbiešiem sapulcējas jūras kapās uz svētku dievkalpojumu, ko noturēja Mazirbes mācītājs V. Blūmentāls un Popes-Rindas māc. V. Zēcens.
„Šodien mūsu balsis skan kā dievnama, sacīja sprediķī māc. V. Zēcens, tikai šis dievnams nu ir daudz plašāks un varenāks. Viņa velves ir pašas zilās debesis, bet viļņu ērģeles jūrā dzied savu mūžīgo Dieva slavinājuma dziesmu”. Dziesmas pavadīja pūtēju orķestris. Ap pusotra tūkstoša ļaužu, stāvot kāpu pakalnos un ielejās, attālu atgādinādami bibliskās ainas, klausījās svētku dievkalpojumā.
Kurzemes jūrmalas zvejniekus, kas savu mūžu pavada sūrā darbā, viņu svētkos apmeklēja arī ministrs A. Bērziņš. Ceļā uz Mazirbi ministru A. Bērziņu un Latvijas sūtni Romā prof. Speki uz Talsu-Ventspils apriņķu robežas sagaidīja Ventspils apriņķa vecākais J. Dzenis un apriņķa priekšnieks J. Priede.
Tautas vadoņa ziedojums Dundagas un Usmas aizsargiem.
Pēc tam ministrs apmeklēja Dundagu, kur šinī sakarībā visas mājas bij karogotas. Te ministru A. Bērziņu sagaidīja aizsargu pulka 2. bataljona komandieris T. Lepše, rajona agronoms A. Eltermanis un daudz ļaužu. Viesiem ziedus pasniedza Dundagas aizsardžu pulciņa priekšniece V. Lepše. Ministrs iepazinās ar vēsturisko Dundagas pili un aizsargu namu. 2. Ventspils aizsargu pulka 2. bataljona komandierim T. Lepšem ministrs A. Bērziņš nodeva valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa ziedojumu Dundagas aizsargu nama vajadzībām – 500 ls un 2. Ventspils aizsargu pulka komandierim J. Priedem 300 ls Usmas aizsargu nodaļai, jo savā ceļojumā pa Kurzemi Tautas vadonis novērojis, ka Dundagas aizsargu nama pārbūvei un remontam vajadzīgi lielāki līdzekļi un ka Usmas aizsargiem trūkst vajadzīga inventāra viņiem jaunajā pagasta nama ierādīto telpu iekārtošanai.
Ministra A. Bērziņa sagaidīšana Mazirbē.
Cauri zilajiem Dundagas mežiem, pa ceļam vēl uzkāpjot Šlīteres bākā un apskatot Zilos kalnus, ministrs A. Bērziņš ieradās Mazirbē. Pie zaļumu vītnēm un uzrakstiem „Sveicināti Mazirbē” un „Ar vadoni” pušķotiem goda vārtiem, ministru sagaidīja jūras aizsargi, aizsardzes, mežu darbinieki, skolēni, mazpulcēni un daudz citi svētku dalībnieki. Ministru apsveica Dundagas pag. vecākais V. Legzdiņš un svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs, skolas pārzinis L. Šics. Zvejnieku vārda apsveica D. Volganskis, bet M. Zembacha ministrim pasniedza sālsmaizi — Mazirbes plekstes.
Mazirbes aizsardžu pulciņa priekšniece M. Rozentāle pasniedza ziedus, bet skolu jaunatne ministrim kaisīja ziedus ceļā. Pēc sagaidīšanas ministrs A. Bērziņš pieņēma aizsargu parādi un tad devās uz jūras malu, kur notika sacīkstes.
Ministra A. Bērziņa sagaidīšana Mazirbē. Vidū ministrs A. Bērziņš, pa labi apriņķa policijas 2. iecirkņa pr-ks T. Lepše. Avots: “Ventas Balss” (11.08.1936.)
Sacīkstes zēģelēšanā un airēšanā.
Sacīkstes atklāja ministrs A. Bērziņš, pēc kam pāri viļņiem savās zvejas laivās brašie zvejnieki rādīja savu spēku un veiklību. Airēšanas sacensībā piedalījās 10 laivas. 1. vietu un 25 ls lielo godalgu ieguva R. Zariņš no Pitraga, 2. vietu un 20 ls — A. Rozenfelds no Mazirbes, 3. vietu un 10 ls — E. Bērziņš no Mazirbes un 4. vietu un 5 ls — J. Sīpoliņš no Melnsila. Zēģelēšanā piedalījās 7 laivas. 1. vietu un 30 ls ieguva ari R. Zariņš no Pitraga, 2. vietu un 20 ls — K. Tilemanis no Pitraga un 3. vietu un 15 ls — K. Leitendorfs no Mazirbes. Balvas uzvarētājiem pasniedza ministrs A. Bērziņš.
Ventspiliešu sveiciens no gaisa.
Pēc sacīkstēm visi devās uz svētku laukumu Mazirbes ciemā. Kad laukums jau bija pilns publikas, no debesu dzīlēm pēkšņi iznira kāda aizsarga lidmašīna, kas visai zemu pārlidodama svētku laukumu, tieši laukuma vidū nometa sveicienus ministram A. Bērziņam un pārējiem svētku dalībniekiem, no aviācijas svētkiem Ventspilī.
Ministrs A. Bērziņš (ar puķēm) starp Mazirbes sabiedriskajiem darbiniekiem un administrācijas pārstāvjiem. No labās trešais – Latvijas sūtnis Romā prof. A. Spekke. Avots: “Atpūta” Nr.615 (14.08.1936.)
Ministra A. Bērziņa runa.
Svētku laukumā ministra A. Bērziņš turēja runu, starp citu teikdams: „Jūs šeit esat pulcējušies, lai svinētu savas maizes devējas — Dzintarjūras svētkus. Ar prieku varu konstatēt, ka šeit dzīvo ne tikai droši jūras braucēji zvejnieki, kas spītējuši jo bargām vētrām, bet ka tanī pašā laikā tie ir arī krietni cilvēki, kas ar visu savu sirds dedzību mīl arī zemi, kuru viņi no senču senčiem sauc par savu. Noskatoties šīs dienas sacīkstēs mēs redzējām, kādu risku un spēku prasa jūsu darbs ikdienišķās pārtikas iegūšanai. Te dzīvo stipri cilvēki, kas te dzīvos vienmēr. Grūta ir jūsu dzīves eksistence, jo grūti pastāvēt zvejniekam uz šim smilšu kāpām, kad jūra dod maz un zeme vel mazāk. Un to pašu jūras devumu jūs nevarat pienācīgi tirgū novest un pārdot.
Pagājušā nedēļā (2. augustā pēc Dundagas apmeklējuma – DV piezīme) pie jums ieradās Tautas vadonis. Tā nebija vienkārša ziņkārība, kas prezidentu šeit atveda. Viņš brauca, lai savām acīm redzētu jūsu dzīvi, vērotu jūsu darbu un vajadzības un lai izlemtu, kā atvieglot jūsu darba smagumu un palīdzētu jums, lai jūsu smagais darbs labāki atmaksātos. Sakarā ar valsts prezidenta novērojumiem jau šodien pie jums ieradušies cilvēki, valsts iestāžu vadītāji, kas rūpēsies par jūsu apstākļu uzlabošanu.
Kopš 1934. gada 15. maija latvju zemes seja ir palikusi citādākā, ir pārmainījušās latviešu savstarpējas attiecības. Jaunajam laikam ir jauns saturs. Par to liecina arī jūsu kuplais skaits, kas Mazirbē šodien kopā pulcējušies. Mēs atkal no jauna roku roka, pletu pie pleca gribam celt laimīgāku un varenāku Latviju. Un ja to mēs gribam panākt, tad nevaram vienu tautas daļu atstāt savam pārāk grūtam liktenim. Ja to darām, tad nevaram runāt par kopīgam gaitām. Varu apliecināt, ka Tautas vadonis grib pēc iespējas uzlabot jūsu dzīvi, lai to, ko jūra jums dod, jūs varētu arī pienācīgi izvērtēt.
Jaunais laiks tomēr ir uzlicis arī jums savus pienākumus. Pēc 15. maija sācies varoņu laikmets, nacionālisma laikmets. Bet šim nacionālismam, šai tautas vienībai spēku dod ne tikai atsevišķi cilvēki, bet visa tauta kopā. Rokas darbā, ticība Latvijai un stipra griba dod iespēju celt jaunu Latviju, latvietim palīdzot latvietim, visiem novadiem vienoti strādājot, zemniekam un zvejniekam runājot vienu valodu, celsim laimīgu Latviju, tad sagādāsim jaunu un laimīgu dzīvi arī paši sev. Paliksim stipri pienākumā, stipri uz šīs zemes, stipri jaunā nacionālismā, tad latvju tauta celsies jauna mirdzumā. Dievs, svētī Latviju!”
Tautas vadoņa sumināšana.
Tautas vadonim, valsts prezidentam Dr. K. Ulmanim lielie un mazie svētku dalībnieki nosūtīja sekošu telegrammu: „Mēs, Mazirbes zvejnieku svētku dalībnieki, lielie un mazie, pulcējoties pie Baltijas jūras smilšu kāpām sūtam Jums, tautas Saulvedim no sirds izjustus laba vēlējumus un pateicību par Jūsu varonīgo domu — sakausēt vienā lielā kopība latviešu tautu. Jo sevišķi esam lepni uz to, ka Jūs, gaišais vadoni, nesen apmeklējot mūsu attālo zemes stūrīti, ar savu gādīgo roku apdāvinājiet mūsu zvejnieku bērnus, lai tie visi varētu noskatīties svētku izrādē.
Mīļais vadoni, ejat droši savu uzsākto ceļu. Mēs Jums sekosim, un ne tikai svētku jautrā spožumā, bet jo vairāk nebaltās dienās, kad visiem ir jāstājas dzimtenes sargos un jāliek sava dzīvība uz tēvijas altāra”.
Pēc tam svētku viesi ar trīskārtēju „Lai dzīvo” sumināja valsts prezidentu Dr. K. Ulmani, valdību un ministru A. Bērziņu. Uz ministra A. Bērziņa aicinājumu trīskārtējs „Lai dzīvo” atskanēja arī zvejniekiem — uzvarētājiem sacīkstēs.
Svētku noslēgums.
Svētku programmas beigu daļā brīvdabas izrāde uzveda J. Raiņa traģēdiju „Indulis un Ārija” Kr. Lindes režijā. Uzveduma, noslēgumā uzveduma dalībnieki kopa ar skatītājiem nodziedāja Dziesmu brīvai Latvijai un jūsmīgām ovācijām vēlreiz sumināja Tautas vadoni.
Avots: “Ventas Balss” (11.08.1936.); “Atpūta” Nr.615 (14.08.1936.); Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs; laikraksts “Brīvā Zeme” (07.08.1936.).
Dundagas vēsture 