Cīrulis Kārlis

Cīrulis Kārlis
Cirulis KarlisDzimis Plāteres pagastā, sīksaimnieka dēls. Mācījies Aderkašu par. dr. sk.
Baltijas skolotāju seminārā mācījies no 1874. līdz 1878.
Pēc kursa beigšanas strādājis par skolotāju Dundagas pag. sk. Te saticies ar E. Dinsbergu un jūsmo­jis par viņa dzejas darbiem. 1880. gadā Dundagā sarīkoti pazīstamā zviedru rokdarbu skolotāja Klauson-Kāsa rok­darbu kursi, kuros piedalījies arī Cīrulis.
1880. gadā iestājies Pēterpils skolotāju institūtā, ko beidzis 1883. gadā. Institūta direktors K. Sent-Ilers savās pedago­ģijas lekcijās par Pestalociju, Frebeli u. c. atradis Cīrulī asprātīgu un sapra­tīgu oponentu pedagoģiskajos jautājumos un piegriezis viņam nopietnu vērību. Sent-Ilers ieteicis toreizējam Krie­vijas finansu ministram Višņegradskim komandēt Cīruli uz Gēteborgas rokdar­bu semināru. Pēc komandējuma ie­celts par Pēterpils skolotāju institūta rokdarbu skolotāju. 1888. gadā vadījis Rīgā rokdarbu kursus skolotājiem, vēlāk tādi kur­si Cīruļa vadībā ik vasaras noturēti Pēterpili.
Cīrulis sarakstījis krievu valodā rokdarbu mācību grāmatu skolotājiem „Ручной труд в общеобразовательной школе“ (1894. g.) un kopā ar Kasatkinu sastādījis rokdarbu tabu­las ar daudz zīmējumiem visās rokdarbu nozarēs, sevišķi galdnie­ku darbos. Centies izplatīt rok­darbu nozīmi skolās un nostādīt šo priekšmetu līdzās citiem mācību priekš­metiem. Pēc Cīruļa tabulām rokdarbu stun­dās strādāja arī Baltijas skolotāju semināra audzēkņi Kuldīgā. Daudzi Cīruļa skol­nieki, kas mācījušies Pēterpils skolotāju institūtā strādāja Latvijā.
Tul­kojis latviski Gogoļa „Mirušās dvē­seles“. Senātora Manaseina reviz. laikā (1882.-1883.) sastādījis daudzus lūgumrakstus par latviešu nospiesto stāvokli.

Avots: Baltijas skolotāju seminārs 1870.-1919., Bij. Baltijas skolotāju semināra audzēkņu un skolotāju biedrības izdevums, Rīga, 1940.

Advertisements