Bārs Georgs

Bārs Georgs (23.02.1808.-19.12.1878.)
Dzimis Dobeles apriņķa Līvbērzes pagasta “Lāčos” kalēja ģimenē kā jaunākais no trim bērniem, kristīts kā Georgs Heinrihs Bārs (Georg Heinrich Baar).
Jurim Bāram bija 2 vecāki brāļi – Kārlis un Ansis.
1830.-1833. mācījās Jelgavas vīriešu ģimnāzijā, vēlāk sāka studēt astronomiju Tērbatas universitātē, bet ātri nomainīja to pret medicīnas studijām, un 1842. gadā beidza medicīnas fakultāti, sāk ārsta darbu Tērbatā, vēlāk pārceļas.
1842.-1844. strādāja par ārstu Žagarē Kauņas guberņā. Šajā laikā viņš apprecējās ar Aleksandru Bīdermani (Igaunijā dzimušu vācieti).
Kopā viņiem piedzima seši bērni: 5 meitas un viens dēls, kurš diemžēl 14 gadu vecumā mira.
1840. gados Juris Bārs aktīvi darbojās Latviešu literārajā biedrībā. Pētījis latviešu valodas fonētiku, izstrādājis savam laikam racionālu latviešu valodas rakstības projektu, kas kļuvis par pamatu latviešu jaunajai ortogrāfijai.
1844.-1855. strādāja par ārstu Dundagā.
Pēc tam, kad mainījās šīs biedrības politiskā ievirze, Juris Bārs, būdams dedzīgs pārvācošanas pretinieks, nonāca opozīcijā un pārtrauca savu valodniecisko darbību.
Viņš bija pirmais, kurš aicināja reorganizēt latviešu rakstu valodu.
1847. gadā ieteicis lietot latīņu burtus, ieviesis svītriņu patskaņu garuma (Ā, Ē, Ū) apzīmēšanai un virs burta rakstītu kāsīti šņāceņu (Č, Š, Ž) apzīmēšanai. Viņa projekts (publicēts krājumā “Magazin”, 1847. gadā) ir mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas pamatā.
Viņš ir pētījis latviešu fonētiku, un pirmais pareizi noteicis skaņu sistēmu, raksturojis lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā “e” lietošanas nosacījumus.
Jura Bāra valodnieciskie darbi ir palīdzējuši Augustam Bīlenšteinam “Lettische Grammatik” (“Latviešu gramatika”, 1863. gadā) sagatavošanā.
Strādājis par ārstu Kuldīgā no 1855. gada. Kuldīgā Juris Bārs dzīvojis ēkā, kas tagad atrodas Baznīcas ielā 20. Viņa nams bijis kā sabiedriskās dzīves centrs.
1862. gadā viņu iecēla par Kuldīgas apriņķa ārstu, šo amatu viņš pildīja līdz 1878. gadam, kad atteicās no ārsta prakses redzes pasliktināšanās dēļ un mira no kakla vēža 1878. gada 19. decembrī.
Juris Bārs bijis viesmīlīgs, inteliģents cilvēks un ar labu humora izjūtu.
Kā liecina dokumenti, Juris Bārs ir bijis pirmais latviešu ārsts, kas iemantojis tādu atzinību no Krievijas impērijas valdības.

Avots : http://nekropole.info

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s