Revolucionārā Dundaga (1918.-1919.)

1919.gada sākumā Dundagā uz diviem mēnešiem noorganizēja Padomju varu. Par Dundagas pagasta Izpildu komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Gustavu Irbiņu.

Gustavs Irbinš

1958.gadā izdotajā grāmatā “Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas. 1918.-1919. I daļa” publicētas Gustava Irbiņa atmiņas, kas uzrakstītas 1957. – 1958. gadā. Tajās dots apraksts par to, kā Dundagā 1918. – 1919. gadā cīnījās par vācu varas sagraušanu un par Padomju varas nodibināšanu.
Piedāvājam atsevišķus fragmentus no Gustava Irbiņa atmiņu apraksta, ar pilnu aprakstu iespējams iepazīties šeit.
1918. gada rudenī, kad sāka šķobīties vācu okupācijas vara, tika vēlēta Dundagas pagasta pagaidu valde. Mums nebija skaid­rības, kā izturēties pret tādām vēlēšanām. Mēs, partijas biedri, negribējām, ka mūs ievēl pagasta valdē. Bet pret mūsu gribu četrus – K. Sustriņu, A. Smildzeri, V. Irbiņu un mani – ievē­lēja, jo vēlēšanas bija vispārējas un mūsu kandidatūras izvirzīja muižas kalpi un sīkzemnieki.
Mums nebija nekādu norādījumu, kā darboties pagasta valde, tādēļ partijas pulciņa sanāksmē nolēma sūtīt mani uz Rīgu pēc norādījumiem. Toreiz vilcieni negāja, zirgu no saimnieka ari nevarēju prasīt, jo uzdevums bija jātur slepenībā. Pa trim die­nām aizgāju uz Rīgu. Pēc norādītās adreses sastapu biedru pusmūža gados, kurš mani laipni uzņēma un uzklausīja, tad deva norādījumus, kā mums, ievēlētajiem, rīkoties. Viņš ieteica aktīvi piedalīties pagasta valdes sēdēs un iedzīvotāju sa­pulcēs, visur censties paskaidrot un parādīt darbaļaudīm, ka buržuāzijas nodibinātā Latvijas Pagaidu valdība un tās orgāni uz vietām neaizstāvēs darbaļaužu intereses. Biedrs iedeva vēl līdzi nelegālu literatūru. Atceļā no Rīgas uz Dundagu gāju atkal kājām.
Sustriņš sasauca partijas biedru sapulci. Pastāstīju, kādi mūsu uzdevumi pagasta valdē un kāda stāja jāieņem pret Pa­gaidu valdību.

***

Atmiņā saglabājies viens otrs moments no tā laika darbības pagasta valdē. Reiz pagasta valdes sēdē izcēlās strīds par skolas apgādi ar malku. Valdes priekšsēdētājs budzis pateica, ka saim­nieki no sava meža skolai malku nedošot, tāpēc jālūdzot barons Ostensakens, lai tas pārdotu skolai malku no sava meža. Es pastāvēju uz to, ka skola ir visas tautas lieta un arī barona mežs ir tautas īpašums, tāpēc nekāda lūgšanās nav vajadzīga. Ja saimnieki atsakās skolu apgādāt ar malku, tad tā jāņem no muižas meža. Valde izvirzīja delegāciju, kurai bija jāiet pie barona. Mēs, partijas biedri, jau iepriekš paredzējām barona at­bildi, un tāda tā arī bija. Barons strupi teicis: “Es to jūs valdīb neatzīst, un tā pagast vald nevar to baron rīkot.” Mēs norādījām, ka šādi pagasta valdes lūgumi baronam ir tīrais izsmiekls vi­siem pagasta iedzīvotājiem.

***

1918. gada beigās Dundagā no Rīgas ieradās vecs partijas biedrs Ernests Karpovics ar uzdevumu – organizēt Ventspils apriņķa nelegālu revolucionāru komiteju. Partijas biedri sapul­cējās mana tēva meža mājiņā. Karpovics informēja par stāvokli Rīgā un visā Latvijā. Šai sapulcē apspriedām un pieņēmām Pa­domju varas organizēšanas plānu Dundagā.
Jaundundagā pie Krastiņu Zelmas ar E. Karpovica palīdzību tika uzrakstīts un uz šapirografa novilkts uzsaukums vietējiem iedzīvotājiem.
Teodora Šlēgera vadībā noorganizējās nelegāla tautas mi­licija, kas sastāvēja no 20 jauniešiem. Milicijas vecākais bija biedrs Petrops. Jaunā milicija apcietināja baronu Ostensakenu ar ģimeni, mācītāju Moltreju, Ģibzdes muižas baronesi Martu Ostensakeni un drošības dēļ aizveda tos uz Talsiem. Barona dēlam Uldriham Ostensakenam izdevās izbēgt. Vēlāk viņš noorganizēja balto bandas un uzbruka padomēm un to darbiniekiem.
Janvāra sākumā sasaucām mītiņu pie Dundagas baznīcas. Mītiņā runāja P. Berģis no Rīgas un Anna Bālmane. Berģis paziņoja, ka Rīgā jau noticis apvērsums, uzsākusi darboties Latvijas Padomju Valdība un arī Dundagā atklāti jāorganizē Padomju vara. Šo paziņojumu sapulcējušies uzņēma ar lielu sajūsmu. Noteica Dundagas pagasta strādnieku un bezzemnieku deputātu padomes vēlēšanu dienu.
Vēlēšanu sapulce sanāca Jaundundagas pagasta namā. Aiz­klāti balsojot, Padomē ievēlēja visus partijas pulciņa izvirzītos kandidātus. Par Izpildu komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Gus­tavu Irbiņu, par viņa vietnieku un zemes daļas vadītāju – Valdemaru Irbiņu. Annu Bālmani un Kārli Sustriņu aizsauca Ventspils apriņķa Kara revolucionārās komitejas rīcībā.
Padomju varas laiks Dundagā bija ļoti īss – tikai divi mēneši.

***

Februāra pēdējās dienās baltie ieņēma Ventspili. Vadošie apriņķa darbinieki pārcēlās uz Dundagu. Bet jau 8. martā pulksten 3 naktī saņēmām no Talsiem centra rīkojumu, ka pulk­sten 5, tas ir, pēc 2 stundām, padomēm jāatstāj Dundaga. Mūs brīdināja, ka, ja laikā neaizbrauksim, baltie nogriezīs mums ceļu.

***

Vairākus strādniekus un bezzemniekus, Dundagas Padomes deputātus, nebijām varējuši pierunāt evakuēties līdz ar mums. Tie bija padzīvojuši cilvēki un palika kopā ar savām ģimenēm. Tā bija viņu nelaime, jo pēc mūsu aizbraukšanas Ostensakena vadītā banda viņus nobendēja. Nošāva deputātus K. Šiliņu, K. Purlīdumu, F. Žemiņu, T. Mauriņu, Petrupu un Feldlibu. Bertu Kārkliņu nošāva tikai par to, ka viņa 9. janvārī, kritušo piemiņas vakarā, bija deklamējusi Raiņa dzejoli.

Avots: “Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas. 1918.-1919. I daļa”, Latvijas valsts izdevniecība, Rīgā, 1958.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

One response to “Revolucionārā Dundaga (1918.-1919.)

  1. Atpakaļ ziņojums: Padomju vara Dundagā (1915.-1919.) | Dundagas vēsture·

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s