Dundagas pils (teika)

Folklorista Pētera Šmita 15 sējumos apkopotajās „Latviešu pasakas un teikas“ (1925–1937) publicēta arī teika par kādu bagātu jumpravu, kurai piederējusi skaista pils Dundagā.

Kur tagad paceļas Dundagas pilskalns, tur agrāk stāvējusi skaista pils, kura piederējusi kādai bagātai jumpravai. Jumprava bijusi ļoti lepna un bagāta, tādēļ tā nav varējusi sev preciniekus izvēlēties. Viņa sacījusi tā: “Kurš iedrošināsies pārpeldēt ar visu zirgu pār grāvi un uzjāt gar stāvo kalnu augšā, tas būs mans vīrs.” Daudzi bruņinieki mēģinājuši, bet viss velti. Pār grāvi gan pārpeldēja, bet, augšā jājot, zirgs paklupa un krītot ar visu jājēju nositās. Reiz arī kāds nabags no tālienes atjājis mēģināt grūto darbu. Nonācis pie grāvja, tas meties ar visu zirgu ūdenī un pārpeldējis otrā malā. Sācis jāt augšā. Jumprava, augšā stāvēdama, smējusies: “Šis tāds krievelis arī grib jāt augšā, tas jau ne soli neuzjās!” Bet krievelis uzjājis ka noputējis vien. Jumprava no bailēm un kauna paģībusi. Krievelis sacījis: “Ļaujat manu zirgu pa nakti pils zālē atstāt!” Pretim nevar runāt, jāļauj ir. Atstājuši zirgu zālē, paši iegājuši citā istabā. Bet noplukušais vīrelis pa nakti aizbēdzis un aizdedzinājis pili. Gan šī vaimanājusi, gan saukusi pēc palīga, bet viss velti. Vēlāk atnākuši zemnieki, kad pils jau bijusi nodegusi.

Dundaga, 5. Ž. Jānekalns Stendē. P. Kundziņa krāj.

Avots: „Latviešu pasakas un teikas“ (1925–1937); http://pasakas.lfk.lv

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s