Nosusina Vīdales ezeru (1837.)

Lai varētu paplašināt muižas pļavas, 1837. gadā 17 dienās cauri kāpām izraka kanālu un jūrā nolaida Vīdales ezeru.

Piedāvājam rakstu no 1839. gada laikraksta “Das Inland”, kurā aprakstīts, kā tas notika.
Zlēku mācītājs J. G. Bitners, ”Vīdales ezera nosusināšana”.
No Dundagas muižas tās bākas muiža Kolka bija sasniedzama tikai pa daudzas verstis garu apkārtceļu. Tā kā satiksme starp Dundagu un Kolku ir ļoti svarīga, muižas pārvaldnieks sausajā 1834.g. lika uzbērt dambi caur citos gados nepieejamo purvu gar Vīdales ezeru, tādējādi saīsinot ceļu no Dundagas uz Kolku par 3 jūdzēm. Braucot gar minēto ezeru, muižas pārvaldnieks nāca uz domām, ka, nosusinot ezeru, varētu padarīt sausas un izmantojamas lielas pārpurvojušās platības, kas pieguļ ezeram, tādējādi paplašinot muižas pļavas. Viņš šo ieceri darīja zināmu muižas īpašniekam, kurš to atbalstīja. Tika izmērīts, ka 24 pēdas dziļā ezera līmenis atrodas 32 pēdas virs jūras līmeņa, kādēļ tā nolaišana jūrā ir iespējama. Būvuzņēmējs par kanāla izrakšanu pieprasīja augstu samaksu – 24000 sudraba rubļus, kādēļ tika nolemts pielietot lētāku metodi – izrakt nelielu grāvi, kuru tekošais ūdens pats paplašinātu.

Fragments no kartes Ducatus Curlandiae. 1747.gads.

1837.g. oktobrī rakšanas darbi tika sākti ar 270 strādniekiem un 50 pajūgiem. 17 dienās cauri kāpām tika izrakts kanāls, kas augšdaļā bija 18 pēdas plats, bet apakšā tik šaurs, ka dibenā varēja stāvēt tikai viens cilvēks, bet dziļumā sasniedza 19 – 20 pēdas. 26. oktobrī  tika atvērts ūdens ceļš. Ūdens kanālā ieplūda ar tādu spēku, ka iebruka tā malas kopā ar ievērojamām zemes platībām. Līdz decembrim ezera ūdens bija noplūdis līdz smilšakmens slānim, ko ūdens nespēja izskalot. Kad strādnieki šo slāni salauza, atlikušais ūdens gāzās jūrā ar tādu sparu,  ka 12 stundu laukā ezers pilnībā aizplūda jūrā. Ledus lūšanu un ūdens dārdoņu varēja dzirdēt 2 jūdžu attālumā.

Fragments no Kurzemes guberņas kartes. 1820.gads.

1838.g. maijā kanāla galā jūrā bija redzams apmēram divsimt soļus garš un tikpat plats jūrā ieskalotās zemes rags, uz kura kā iestādīti auga vairāki koki. Bez tam jūrā aptuveni 2 verstis tālu zem ūdens stiepās izskaloto smilšu un salauztu koku stumbru sēklis. Ūdens izrautais kanāls ir ap 100 soļu plats.
Ezera dibenu klāj 3 un vairāk pēdas biezs, ļoti auglīgu dūņu slānis. Ar ezera nosusināšanu ir padarītas izmantojamas 44 – 50 kvadrātverstis jeb 10 – 12 000 pūrvietas neizmantojamas zemes.

Fragments no kartes General-Karte der Russischen Ostsee-Provinzen_Liv-Ehst und Kurland. 1854.gads.

Dūņās tika atrasti Kurzemei tagad svešā staltbrieža trīs pāri ragu un skeleta daļa. Ezera krasta alās un pārkarēs tika atrasti daudzi lieli sami, ezera dibenā – četri gliemeņu veidi, kādi Kurzemes upēs nav atrodami.

Avots: Das Inland, 03.05.1839.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s