Dundagas pils Zaļā jumprava (teika)

Grāmatā “Latviešu tautas teikas”, kas izdota 1988. gadā apkopotas vēsturiskās teikas, tai skaitā arī par Dundagas pils Zaļo jumpravu.

Dundagas pils zaļā jumprava
Dundagas kungam ir bijuši rūķīši, mazi, mazi cilvēciņi. Viņi pa nakti pastrādājuši visus darbus: cepuši, vārījuši, zāģējuši malku, aruši, pļāvuši utt. Tad reiz to rūķīšu virsaitis ir lūdzis kungam pilī vienu istabu, kur kāzas nosvi­nēt. Bet kungam ir bijis jāapsola, ka lai neviena cilvēka acs neredz, ka viņi svin kāzas. Kungs to apsolījis.
Bet tur tai pili dzīvojusi kāda jumprava, un tā visu no­klausījusies, Un, kad pienākusi tā nakts, tad jumprava bijusi tik ieinteresēta, ka pielīduse pie atslēgas cauruma un skatījusies, un skatīdamās iesaukusēs: “Ak, cik skaisti!” Un tā uzreiz palicis tumšs, klieguši un bļāvuši, un bei­dzot nečabējis vien un visi pazuduši. Nekad vairs rūķīši nav parādījušies Dundagas pilē. Kungs par to bija noskai­ties uz jumpravu un nogrūdis viņu no otrā stāva. Jum­prava krizdama nositusies, bet krītot uzsprāgušas uz pils mūri asinis. Kādi 50 gadi atpakaļ brāļi Kārkliņi stāstījuši, ka tās jumpravas asinis novitējot ar kaļķiem, tad pēc pāris dienām atkal redzamas un esot vēl tagad.
1455, 1022. Ieva Vakša Jelgavas Jaunaucē, 81 g. v.; pier. A. Blumbergs 1939.

Avots: Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas. Rīga, “Zinātne”, 1988.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s