Top jauna skola (1954.)

Dundagas jaunās vidussko­las celtniecība rit strauji uz priekšu. Pavisam neilgi at­pakaļ būvlaukumā rēgojās izrakņāta zeme, bet tagad verd varens radošs darbs. Iedzīvotāju skatiem jau paveras ēkas pirmā stāva korpuss.

Piedāvājam rakstu no laikraksta “Padomju Dundaga” 03.10.1954. numura par skolas celtniecību, kas celta Dundagas rajona laikā.
Padomju Dundaga (03.10.1954.)
Top jauna skola
Rūc transportiera elektromotors, pa slīdošo lenti rindā uz augšu virzās cauru­moti ķieģeļi, ko veikli uztver strādnieka rokas. Un drīzi pēc tam mūrnieki tos ieliek mūrī vajadzīgā vietā.
Dundagas jaunās vidussko­las celtniecība rit strauji uz priekšu. Pavisam neilgi at­pakaļ būvlaukumā rēgojās izrakņāta zeme, bet tagad verd varens radošs darbs. Iedzīvotāju skatiem jau pa­veras ēkas pirmā stāva korpuss.

Dundagas vidusskola

Garāmejot līksmiem skatiem to pavada ciemata skolēni, jo pirmais stāvs tiem iedveš labas cerības nākošā gadā pamest drēgnās pils mūru iejostās krēslainās klases un mācīties jaunā skolā. Taču ceļš uz šo rezultātu bija pilns grūtību, kuru pārvarēšanai darbinieku mazais kolektīvs patērēja milzu enerģiju.
Jau pašā sākumā trūka strādnieku zemes rakšanas darbiem, bet vēlāk arī pama­tu likšanai. Un tomēr, krietni strādājot, betonētāju brigāde V. Girtsona vadībā laikā nobeidza pamatu betonēšanu, un tagad nav tādas dienas, kad viņa neizpildītu darba uzdevu­mu.

Jaunās skolas celtniecībā liela nozīme ir veiksmīgam stiegrotāja darbam. Attēlā: b. Girtsona vadītā stiegrotāju brigāde pie sava darba galda. Avots: Padomju Dundaga, Nr.135, 12.11.1954.

Pašlaik darbu galvenais smagums gulstas uz mūrnie­kiem un namdariem, un arī tie apzinīgi veic savu pienā­kumu. Lai gan mūrnieku bri­gādē tikai 2 strādniekiem ir specialitātes kategorija, die­nas normas viņa veic par 150-160%.
– Grūti mums bija uzsākt, – stāsta brigadieris A. Osis.
– Nevienam brigādes locek­lim sākumā gandrīz nebija pilnīgas skaidrības par mūrēšanu, neviens nebija drošs par ieliktā ķieģeļa pareizo stāvokli. Daudz laika pagāja, kamēr viņi apguva sarežģīto mūrnieka profesiju. Bet ta­gad jau mums iet labāk. Imants Kumerdanks jau tik tālu iemācījies, ka patstāvīgi spēj mūrēt stūrus. Viņam līdzi cenšas ar labām sek­mēm arī A. Oders un E. Kumerdanks, bet, kad varēsim uzsākt otrā stāva būvi, tad varat sagaidīt īsti stachanovisku darbu.
Nežēlo spēkus namdaru brigāde, kuru vada 7. kate­gorijas strādnieks F. Bloks un kurā pašlaik pavisam ir tikai 2 locekļi — J. Ivanovs un E. Šmitmanls. Viņi izpilda vajadzīgos koku darbus. Pārē­jie biedri izbraukuši talkā uz kolchozu. Un tā iznāk, ka no 45 strādnieku kolektiva tieši skolas celtniecībā šodien strādā tikai 23, bet tomēr darbi neaizkavējas.
Daudz sliktāk veicas ar dzīvojamās ēkas celšanu. Te celtniecības pārvalde № 11 nav tālāk tikusi par pama­tiem, uz 1. oktobri uzdevumu izpildot tikai par vienu trešo daļu. Pārvaldē zināms, ka šeit trūkst darba roku, bet ar mechanismiem apgādā slikti. Strādnieki asi izjūt vajadzību  pēc lifta celtņa, javas sūkņa, cirkulzāģa, bet pagaidām te ir tikai transportieris, betona maisītājs un primitīvi ūdens sūkņi. Pār­valdes priekšnieks B. Jans pavisam neciešami apgādā celtni ar materiāliem. Ilgu laiku trūka stiegru dzelzs, ķieģeļi pienāk divējādā bie­zuma izmēros, kokmateriālu pilnīgi trūkst. Sijas aug vēl mežā, stalažām te spiesti iz­mantot viencollīgus dēļus, pārkāpjot drošības noteiku­mus, bet pārējiem koku dar­biem namdari lieto bijušās stalažas.
Pat rajona komunālās saim­niecības nodaļas vadītājs b. Akentjevs nespēj celtnie­cību pienācīgi apgādāt ar ūdeni, kā tas pēc līguma pa­redzēts. Lai gan paši strād­nieki izvilka savu ūdens va­du, tiem dažreiz ar rokas sūkni vajadzēja sūknēt ūde­ni no upes.
Šādi trūkumi bieži vien liek pārkārtot darba organi­zāciju un kavē celtniecības tempus. Te nopietni vajadzē­tu iejaukties rajona izglītības nodaļai, prasīt no ministrijas grafiku ievērošanu, taču b. Vītols tālāk par interesēšanos netiek.
Un beidzot jāatzīmē celt­niecības strādnieku sliktos sadzīves apstākļus. Algu viņi saņem ar nedēļas un pat divu nedēļu nokavēšanos, bet kopmītnē „Dakterlejās“ tiem ierādītas vienīgi gultas. Ne tur apgaismojuma, krēslu, skapīšu, sarkanā stūrīša. Vi­sam strādnieku kolektivam pienāk tikai viens laikraksts.
Ir skaidrs, ka šādos ap­stākļos vidusskolas un dzī­vojamās mājas celtniecība termiņos ir apdraudēta. Ra­jona iedzīvotāju intereses prasa no celtniecības pārval­des № 11 un ar celtni saistī­tām organizācijām enerģiskāk un labāk vadīt darbus, sniegt vispusīgu atbalstu, lai solī­jums par skolas nodošanu ekspluatācijā jau nākošā mā­cību gadā tiešām tiktu iz­pildīts.
V.Atvars

Avots: Padomju Dundaga, Nr.118 (706), 03.10.1954.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s