Jāņu nakts (1905.)

1905. gadā Lateves ciema pulciņa „Jaunība” biedri vienojās ar sociāldemokrātiskā pulciņa dalībniekiem Lejnieku ciemā Jāņu naktī sarīkot kopīgu gājienu uz Vīdales kapiem, kur bija paredzēts plašs mītiņš.

Piedāvājam sadaļu no nepublicētā Kārļa Čodera manuskripta “Dundagas lappuses 1905.gada revolūcijas un 1919.gada pirmās padomju okupācijas vēsturē”.
1905.gada Jāņu nakts
Lateves ciema pulciņa „Jaunība” biedri vienojās ar sociāldemokrātiskā pulciņa dalībniekiem Lejnieku ciemā Jāņu naktī sarīkot kopīgu gājienu uz Vīdales kapiem, kur bija paredzēts plašs mītiņš.
Gājiena dalībniekiem no Lateves ciema bija jāpulcējas pie ciema kapsētas. Ejot pa ceļu gar „Dravniekiem”, „Bruķiem”, „Mazantēm”, „Strēlniekiem”, „Popniekiem”, „Juzupiem”, „Tierķiem”, gājienam pievienojās ļaudis, kuri atbalstīja revolūciju. Tālāk ceļš turpinājās gar dažām Alakstes ciema mājām uz Āžu ciemu un Muņu ciemu. Apstāšanās bija noteikta pie Vīdales kapiem.
Gājienam no Lejnieku ciema bija jāsākas „Rīgzemju” gravā, apmēram 4 km no Vīdales. Sapulcējušies bija vairāki simti, starp viņiem arī aģitators no Ventspils – galvenais runātājs mītiņā. Lai pulcēšanos un gājienu neiztraucētu dragūni, mītiņa organizētāji bija sarunājuši jātnieku patruļu apkārtnes novērošanai.

Plānotais Lateves ciema pulciņa „Jaunība” un sociāldemokrātiskā pulciņa dalībnieku Lejnieku ciemā gājiena maršruts

Par 1905.gada Jāņu nakts notikumiem atcerējās Arvīds Fricbergs. Viņam bija tikai 11 gadi, bet kopā ar pieaugušajiem arī viņš piedalījās gājienā un vēlāk par piedzīvoto rakstīja savās atmiņās: „Mēs savā mājiņā, Latevas „Zveibuļos”, visā klusībā tam gājienam gatavojāmies. Mans tēvs bija labs rokdarbu amatnieks un notikās, ka viņš šādu tādu jaunumu izgudroja. Tā arī šoreiz gājiena vajadzībām viņam ienāca prātā uztaisīt tādu uguns uzraksta kasti. Tā kaste tika pagatavota no plāniem dēlīšiem. Priekšējās puses dēlītī ar laubzāģīti (zāģis diega resnumā) bija izzāģēti vārdi „Uz priekšu!”. Šos vārdus pārlīmēja ar sarkanu zīdpapīru. Iekšpusē iededzināja trīs sveces, kuru gaisma spīdēja cauri zīdpapīram, attēlodama ugunīgus vārdus. Lai šo kasti būtu ērtāk nest gājienā, tai piestiprināja nesamo kārtiņu.
Jāņu vakarā pirms gājiena mums ar māsu bija uzdevums – kasti uzstādīt ceļmalā, rudzu druvas malā. Kad gājiens tuvojās šai vietai, iespaids tiešām bija velkošs!
Gājienā vairākiem vīriem bija pār pleciem pārliktas flintes. „Mazantnieku” un „Strēlnieku” ļaudis jau bija „kungu taurē pūtēji” un gājienā nepiedalījas. Laikam par to arī tiek ļoti daudz šaudīts gaisā, ejot gar šīm mājām. „Mazantes” dzīvojamai mājai jumts vecs. Viens kūpošs prapis uzkrita uz jumta, un gājiniekiem pienācās to gādāt zemē.
Aiz „Tierķiem” ceļš gāja pa mežu. Gājiens bija stipri garš, un dziesmas juka – kad vienā galā pantiņš vēl nebija nodziedāts, otrā jau sāka dziedāt nākamo.
Turpmākā ceļā līdz Vīdales kapiem vairs nekā atcerama nebija. Pie kapiem bija daudz ļaužu, tie gribēja redzēt, kas tik agri drūzmējas. Arī caurbraucēji piestāja. Vienīgi tik ļoti gaidīto otru gājienu no Lejnieku ciema nevarēja sagaidīt. Tie, kas nelabprāt bija līdzi nākuši, jau sāka zoboties: „ Ak Jēziņ, liek iet visu nakti un nu pie kapiem jāizklīst!”
Otrs gājiens līdz Vīdalei netika. Daži minēja, ka vainīgs Jāņu alus. Īstenībā ceļā bija gadījies pārpratums. Vairāki puiši, kuri bija nokavējuši pulcēšanos „Rīgzemju” gravā, gājienu gribēja panākt jāšus. Patruļnieki viņus noturēja par dragūniem un sacēla trauksmi. Lielais gājiens vienā mirklī izklīda.
Mājās atgriezāmies pavisam no otras puses. Saule jau lielā gabalā. Ugunskaste nezin kur palikusi. Tik nesekmīgi beidzās ar lielām cerībām gatavotais notikums. Labi, ka vēlāk gājiena rīkotājus neviens netirpināja.”
Šajā pat naktī Slīteres pusmuižā revolucionāri nodedzināja kūti, zirgu stalli, šķūni ar būvmateriāliem un šķūni ar āboliņu (Fricbergs, Arvīds. Mana tēva, skolotāja Fricberga Kārļa, piemiņai. Nav publicēts, 20.gs.50.gadi., 12.lpp.).
25.jūnijā, atgriežoties no ļaužu pratināšanas Slīterē, nošāva apriņķa priekšnieka jaunāko palīgu Šmitu. Vēlāk noskaidrojās, ka šāvējs bija Nevejas skolas skolotājs Fricis Dancigers.

Avots: Kārlis Čoders , “Dundagas lappuses 1905.gada revolūcijas un 1919.gada pirmās padomju okupācijas vēsturē”, nepublicēts.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s