Mācītāja Glēzera ziņojums Kurzemes konsistorijai (1839.)

Piedāvājam iepazīties ar Dundagas mācītāja Karla Glēzera ziņojumu Kurzemes konsistorijai, kas tapis 1839.gada 16. janvārī.
Ievērības cienīga ir šejienes pils, ko 1249. gadā cēlis ordeņa mestrs Dītrihs no Greningenas, un kas līdz šai dienai ir saglabājusies apdzīvojamā stāvoklī. Tās senais izskats un iekārtojums laika gaitā ir mainījies, bet sākotnējā forma – ne. Ir saglabājies tā dēvētais ieroču kambaris: vidēja lieluma zāle, kurā tiek uzglabāti ieroči no pagājušajiem gadsimtiem, proti, diezgan daudzi, dažādas konstrukcijas šaujamieroči. Turpat atrodas arī grāmatu krājums, ko veido aptuveni 800 sējumi, lielākoties no 17. un 18. gadsimta. Droši vien dažs vērtīgs dokuments no šī ieroču kambara ir ticis nolaupīts, tomēr daži, ne īpaši svarīgi rokraksti ir saglabājušies. Pilī atrodas arī neliela kapela, ko protestantiskie iedzīvotāji vēl līdz šim izmanto dievkalpojumiem. Latviešu baznīcas dziļajā pagrabā, lielākoties metāla šķirstos, atrodas vairāku Dundagas dzimtkungu un viņu ģimeņu locekļu līķi.
Kas attiecas uz ievērības cienīgām lietām, kuras būtu pieminēšanas cienīgas, par tām vēsta tautas tumšās teikas un nostāsti. Ar lielu ticamību tiek stāstīts par kādreizēju klostera eksistenci Jaunmuižas pusmuižā, un svētajai Barbarai veltītu baznīcu, kuras vietā tagad atrodas kapsēta netālu no minētās pusmuižas. Pusmuiža šeit ir ierīkota kopš neatminamiem laikiem. No dažiem šejienes māju vārdiem un un diezgan pamatotajiem nostāstiem, ka Dundagai bijuši pieci, diezgan augsta ranga priesteri, var secināt, ka Dundaga agrākajos gadsimtos bijis izplatīta un dziļi pamatota katolicisma centrs. Ļoti bālas ir pagānisko kuršu laiku pēdas: pēc atmiņām, šeit pastāvējusi arī latviešu pils Ieres upītes augstajā krastā, uz Puzenieku un Ammeles robežām, kuras vietā tagad ierīkots Raķu krogs. Dundagas Zilo kalnu daļā, ko līdz šai dienai sauc par Puiša kalnu (puischa=kalns), atradies pirms daudziem gadiem aizvests akmens elks, saukts puisis, kuram līgavas upurējušas pirms kāzām, un netālu no šī kalna atrodas vieta, saukta swehtas meitas kambaris, kur, iespējams, upuri nesuši līgavaiņi, lai laulības dzīve būtu laimīga. Minētajā vietā tek skaidrs avots, kura čalošanu vēl tagad tēlaini salīdzina ar svētās jaunavas vērpšanu. Tomēr tās ir tikai reminiscences; nekāds svētums šai vietai mūsdienās netiek piedēvēts.
Visos ģeogrāfijas un dabas vēstures darbos [Piezīme citā rokrakstā: Skat. Bīnenštams, 1841, 26.lpp., un Posarts, 203.lpp., kur sniegta arī Gēbela analīze] tiek pieminēts veselības avots Anstrupes ciemā, kas atrodas netālu no Dundagas galvenās muižas. Tas varētu būt attiecināts uz savulaik apmeklētu, dzelzi saturošu avotu, kādi šeit, tāpat kā visā Kurzemē, ir vairāki. Pirms vairāk nekā 20 gadiem paviršas grāvju rakšanas dēļ šī Anstrupes avota ūdens [1] tika sajaukts ar parastu ūdeni, tomēr tajā vēl aizvien ir augsts dzelzs saturs.
Visbeidzot es vēl pieminēšu Karātavu kalnu (Karratawas=Kalns) dažas verstis no Dundagas, kas tagad ir apaudzis ar krūmiem, un kas senos laikos bija briesmīga nāves sodu vieta noziedzniekiem. Kalnā rakšanas darbu laikā tika atrasts ar dzelzs stiepli aptīts cilvēka ģindenis, kura galvaskausam cauri bija izdzīta gandrīz collu resna nagla. [2]

Avots:
[1] LVVA, 4060.f., 1.apr., 893.lieta, 3.lp.
[2] LVVA, 4060.f., 1.apr., 893.lieta, 4.lp.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s