Puiša kalns (1923.)

Piedāvājam iepazīties ar aprakstu par “Puiša kalna” pilskalnu, kas publicēts Ernesta Brastiņa grāmatā Latvijas pilskalni I. Kuršu zeme.

Kā raksta autors, no 1923.gada 1. jūnija līdz 15. septembrim tika aprakstītas Kurzemē ap 100 dažādu ievērojamu vietu, nostaigājot vairāk kā 1500 kilometru. Pie tam tika izdarīti vajadzīgie mērojumi, fotografējumi un novērojumi, kuri likti pamatā šim apcerējumam. Autors apstrādāja un publicēja šos materiālus cerībā, ka konstatētās vēsturīgās vietas tiks rūpīgi koptas un glabātas, bet vēl neatrastās — uzmeklētas un reģistrētas. Viņa lielākais gandarījums būtu, ja šie seno apcietinājumu mērojumi noderētu kā ierosinājums vai priekšdarbs kādam plašākam Latvijas pilskalnu arheoloģiskam pētījumam.
Latvijas pilskalni I. Kuršu zeme
“Puiša kalns” ir Dundagas Zilo kalnu austrumu malā 10 kilometri no Dundagas muižas un 3 kilom. no Kaļķu pusmuižas. Viņš atrodas Īvenieku māju zemē un tā virsa tiek arta.

“Puišakalna” apkātnes plāns. Mērogs 1:84.000

“Puiša kalns” ir tipisks pilskalns ar grāvi, uzbedumu un plakumu. Viņš ierīkots uz zemes­raga, kurš palicis starp Kaļķupes un Mazupes gravām. Šis zemesrags ir 21 metru augsts un sastāv no sarkana smilšakmeņa. Ziemeļu un austrumu pusē Puišu kalnam smilšakmeņa klints ir izgrausta sienas stāvumā. Citur pārklāta ar nedziļu māla vai smilšu kārtu. 100 metru no sava ziemeļu gala šis klints rags atdalīts no pā­rējiem laukiem ar 4 — 6 metri augstu uzbedumu. Uzbeduma uzpildīšanai zemes grābtas turpat viņa priekšā, no kam radies lēzens, 3 m dziļš grāvis.

Uzmerojuma merogs 1:1000, griezumu augstums = 1m. Uzmerots 22.maijā 1923.g.

Daudz gadu atpakaļ Īvenieku māju saimnieks uzbedumā racis bedri, kurā atradis ogles, apde­gušus akmeņus un kaulus. Rakuma vieta vel tagad samanāma.
Savu nosaukumu kalns esot dabūjis no kāda akmens tēla, kas stāvējis šai kalnā un kuru saukuši par “puisi”. Dr. f. Bilterlings 1866. g. pēc nostāstiem uzrakstījis, ka tas esot bijis liels, cilvēkam līdzīgs akmens, kuru apkārtne godinā­jusi kā kādu dievību. Tomēr J. Dörings turpat piezīmē, ka viņš šo vietu aprakstījis 1853.gadā un pastāsta arī, ka “puisis” jau pirms ilgiem gadiem esot pārvietots uz Dundagas pili, kur glabājoties. Šis akmens nepavisam nelīdzinoties cilvēkam, bet gan drīzāk sēnei. Tas esot neap­strādāts un tikai 14 collas augsts. Puiša kalna esot atrasta arī kāda vara bļoda, akmens cirvis un akmens kalts, kuri glabājušies Dundagas ieroču istabā. Viņš nezin teikt, vai pēc lielā ugunsgrēka, kas iznīcinājis Dundagas pili (1872.g.) no šām lietam kas atlicies (Kurl. Sitz. Ber. 1866. g.).

“Puišakalna” uzbedums no dienvidu puses

Puiša kalns ir samērā liels un stipris ap­cietinājums. Par Puišakalna ceemu sauc ap­kārtnē esošās 14 zemnieku mājas. Oficiālos rakstos šām mājām ir cits nosaukums.
Tuvumā esošā Kaļķu muiža minēta senrakstos kā “Calten” 1290. gadā. Šaī apvidū netāļu no Plaģu mājām atrodas tā sauktie “svētmeitu kambari”. Tie ir sarkanā smilšakmenī ūdens izgrausti iedobumi. No citām ievērojamām vie­tām piemināma “Tromeļpils” pie Melnsilciema. Tā esot pēc ļaužu nostāstiem atlieka no vecas jūras laupītāju pils. Tagad tur iedzīvotāji laužot ķieģeļus un akmeņus.

Avots: Latvijas pilskalni I. Kuršu zeme, E.Brastiņš, Latvijas senatnes pētītāju biedrība, 1923.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

One response to “Puiša kalns (1923.)

  1. Atpakaļ ziņojums: Ernesta Dinsberģa dzejoļi | Dundagas vēsture·

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s