Dundagas pils (teika)

Grāmatā “Latviešu tautas teikas”, kas izdota 1988. gadā apkopotas vēsturiskās teikas, tai skaitā arī par to kā ganu zēns Dundagas pili pacēla zemes virsū.
Dundagas pils
Esmu dzirdējis par vecās Dundagas pili stāstām šādu teiku:
Reiz vecum vecos laikos dzīvojis kāds bagāts, bet ne­ganti skops saimnieks. Kādā vasarā viņš nolīdzis pie sevis par govju ganu kādu zēnu. Šim zēnam nebijis ne tēva, ne mātes. Viņi nolīguši par noganīto laiku dot zēnam vienu govi, kādu tik tas vēlēsies, bet, ja nenoganīs, tad neko. Lai gan ganiņš zināja, ka pie ļaunā saimnieka vēl neviens nav noganījis lopus, tomēr mēģinājis. Pirmajā dienā nekas, noganījis tīri labi. “Nekas,” viņš nodomāja, “gan jau iztikšu,” — un sāka no prieka svilpēt. Arī otrā dienā noganīja un pārnāca mājās dziedādams. Bet trešā dienā, kaut gan ganiņš labi uzmanīja, tomēr kāda zila govs noklīda. Nu saimnieks bija zils un melns no dus­mām un sūtīja ganu meklēt govi rokā. Gans izmeklējās visu pēcpusdienu, tomēr govi neatrada. Beidzot pēc garas meklēšanas atrada kādu diezgan platu caurumu zemē. Ziņ­kārības dzīts, viņš sāka kāpt pa caurumu zemē. Un tur viņš ieraudzīja staltu pili un savu govi laizām pils sienas. Viņš gribēja govi jau vest augšā, bet tad izdzirda it kā cilvēka balsi. Labi ieklausoties, it kā skanēja: «Ieklausies, ko rītā zvanīs zvani, un tad izsauc šo vārdu!»
Otrā dienā gans atkal nokāpa pa caurumu zemē un gai­dīja, kad skanēs zvani. Viņš izstaigāja visas istabas, kur atrada daudz nekustoši sēdošus cilvēkus. Viņš pieskārās te vienam, te otram, bet neviens nepakustējās. Pilī valdīja nāves klusums. Pēkšņi ieskanējās zvani. Gans nu klausī­jās ar abām ausīm. Zvani skanēja: “Dun, dun-danga, danga, dun, dun, dang, dang.” — “Dundaga!” kā brīnumā iesaucās gana zēns. Tūlīt notika brīnums — pils pacēlās zemes virsū. Visi pils iemītnieki atmodās no burvību miega. Viņi varbūt vēl tagad dzīvo, ja nav miruši. Tikai no pils ir atlikušās drupas, kas ir kā liecinieki par še atstāstīto burvību.
293, 330. A. Grīnbergs Ventspils Dundagā; pier. P. Grīnbergs 1927.

Avots: Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas. Rīga, “Zinātne”, 1988.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s