Cara armijas vienības Dundagā (1905.)

Lai apspiestu Dundagas pagastā sākušos nemierus, 1905.gada martā uz to nosūta 240 bruņotus vīrus, kas nemierīgo Dundagu uzraudzīja apmēram 9 mēnešus.

Piedāvājam sadaļu no nepublicētā Kārļa Čodera manuskripta “Dundagas lappuses 1905.gada revolūcijas un 1919.gada pirmās padomju okupācijas vēsturē”.
Cara armijas vienības Dundagā
Pēc 1905.gada 6.marta notikumiem stāvoklis Dundagā saasinājās. Jau 7.martā barons no Ventspils izsauca žandarmu Volkovu un pristavu Krāmeru, lai sāktu izmeklēšanu pret mītiņa organizētājiem un dalībniekiem. Mītiņā pamanīto cilvēku pratināšana rezultātus nedeva. Pratinātāji nenoskaidroja ne runātāja, ne demonstrācijas organizētāju vārdus. Uz aizdomu pamata arestēja un ieslodzīja Ventspils cietumā Žani Cēbergu, Ansi Redviņu un Ansi Treilību. Arī no viņiem mēneša laikā neko nepanāca. Pierādījumu trūkuma dēļ visi trīs bija jāatbrīvo. Barons Kr.Osten-Sakens bija Kurzemes maršals (muižnieku ievēlēts pārstāvis, kas guberņas un apriņķa pārvaldē aizstāv muižniecības intereses.). Viņš gubernatoru lūdza sūtīt armijas daļas apspiest Dundagas pagastā sākušos nemierus. Lūgumu nekavējoties apmierināja – 1905.gada 11.martā Dundagā ieradās 80 dragūni no Pleskavas dragūnu pulka. 12.martā viņiem vēl pievienojās 40 dragūni, bet 13.martā karavīru rindas papildināja 120 kājnieki. Karavīrus Dundagā izmitināja muižkunga mājā, bet armijas zirgus novietoja muižas lopu kūtī.
240 bruņoti vīri nemierīgo Dundagu uzraudzīja apmēram 9 mēnešus. 1905.gada novembra beigās muižu atstāja kājnieki, bet 1.decembra pusdienlaikā no Dundagas aizgāja pēdējie dragūni.
Sāktā cilvēku pratināšana un armijas daļu ierašanās Dundagā bija kā trauksmes signāls, kas revolucionārus aicināja uz aktīvu pretošanos. Naktī no 12.uz 13.martu sākās ugunsgrēks muižas lopu kūtī. Kūts nodega. Zirgus un lielāko daļu ganāmpulka izglāba, bet sadega lopbarība, dragūnu zirgu segli un dažādi lauku darbarīki, un mašīnas. Uguns pielaidējus toreiz neatklāja. Dundagas Centra loceklis Eduards Klusbergs gan zināja, ka šo darbu paveica Žanis Karlsbergs un Prēdiks Oders.
Ar ugunsgrēku muižas kūtī bija atvērts Dundagas muižas zaudējumu konts. Barons pazaudēja pirmos 3500 rubļus.
Dundagas Centrs paredzēja aģitācijas pasākumus cara armijas vienību karavīru vidū, cerot, ka viņi, uzzinājuši patiesos apstākļus pagastā, ja arī nepāries tautas pusē, tad vismaz nebūs zvērīgi organizētajās soda akcijās. Šim nolūkam no pilsētām gādāja laikrakstus krievu valodā, kā arī krievu valodā iespieda uzsaukumus zaldātiem, kuros izskaidroja revolucionārās cīņas mērķus. Jau 1905.gada aprīlī Eduards Lapovics organizēja aģitatoru pulciņu darbam starp karavīriem. Par aģitatoriem izraudzījās sievietes. Aktīvākās bija Marta Sīpola, kura labi prata krievu valodu, un Olga Reimartuse. Jāatzīst, ka darbs ar zaldātiem nesekmējās. Karavīru vienības diezgan bieži apmainīja pret citām, un vienību komandieri – baroni Drīzens, Lamsdorfs, Drahenfelds – gan zināja, kā uzturēt savu padoto cīņas sparu.
Dragūnu izturēšanās pret vietējiem iedzīvotājiem visu laiku bija diezgan izaicinoša un augstprātīga. Nereti gadījās pārpratumi un sadursmes ar civiliedzīvotājiem, kad dragūni laida darbā ieročus. Tā 1905.gada 27.martā izcēlās zemnieku sadursme ar zaldātiem. Ievainoja divus zemniekus un piekāva arī kādu zaldātu, kas pēc neilga laika nomira. Parasti zaldāti pa Dundagu staigāja apbruņoti ar nagaikām un zobeniem. Tā tas bija arī šoreiz. Kāds no dragūniem, redzot kautiņu, aizsteidzās uz zirgu stalli pēc šautenes, izšāva un nāvīgi ievainoja zemnieku Rihardu Dīcmani.
Neskatoties uz dragūnu apsardzību un cietsirdību, revolucionārā kustība pieņēmās spēkā, nodarot baronam lielus materiālos zaudējumus un dzenot muižas ļaudis bezspēcīgā izmisumā.

Avots: Kārlis Čoders , “Dundagas lappuses 1905.gada revolūcijas un 1919.gada pirmās padomju okupācijas vēsturē”, nepublicēts.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s