Madlienas ala (teika)

Folklorista Pētera Šmita 15 sējumos apkopotajās „Latviešu pasakas un teikas“ (1925–1937) publicēta arī teika par Madlienas alu.

Senos laikos Putru mājās dzīvojusi viena burve Madliena. Netālu no Putru mājām esot augušas zemenes. Vienu sestdienu Madliena gājusi zemenes lasīt. Te piepēži sacēlās pērkona negaiss, un Madlienai zemeņu lasīšana jāpārtrauc. Uz māju Madliena vairs nevarēja tikt, viņa ielīda turpat netālu vienā alā. Par nakti viņa sapņo, ka atrodas skaistā pilī un guļ lielās, mīkstās gultās. Jumpravas stāv viņai blakus un stāsta par grezno pili un tās iekārtu. Madliena prasa, kur viņa atrodas. Jumpravas atbild, ka Dāvida pilī. Madliena iesaucās: „Ak, kaut es te nomirtu!” Tikko to viņa izteikusi, pils pazūd un viņa pamožas. Mājās aizgājusi, viņa visu pastāsta citiem. Pēc trim gadiem Madliena iet atkal zemenēs, bet nu vairs neatgriežas. Cilvēki izmeklē visu apgabalu, bet Madlienu neatrod. Te kādā dienā Madlienu atrod alā, kur viņa nomirusi. Tā ir tā pati ala, kur viņa agrāk paglābusies no lietus. Tāpēc šī ala ir nosaukta par Madlienas alu.
T. Grīnbergs no R. Vilcmeira Dundagā.

Avots: „Latviešu pasakas un teikas“ (1925–1937); http://pasakas.lfk.lv

Advertisements

One response to “Madlienas ala (teika)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s