Dundagas pagastam 150! (2017.)

2017. gadā paies 150 gadi kopš izveidots Dundagas pagasts. 1867. gada 2. janvārī notika pirmā Dundagas pagasta vietnieku pulka sēde.

Dundadznieks (Nr.1 (218) 2017.gada 16.janvāris)
Dundagas pagastam 150!
Šogad Dundagas pagastam liela jubileja. Laiku pa laikam to pieminēsim publikācijās, svētku kulmināciju piedzīvosim 15. VII Dundagā, bet ievadam — Dundagas vēstures pētnieka Gunāra Laicāna stāstījums.
— Vārdam “pagasts” ir sena izcelsme, no krievu valodas vārda “pogostit”. Tas bijis pazīstams jau no 13. gs., kad krievu kņazi devās savākt meslus.
Fricis Adamovičs

Fricis Adamovičs

Cariskā Krievija 19. gs. izdarīja vienu no savām progresīvākajām reformām — zemes reformu Baltijas guberņās. Pēc tās zemnieki bija piesaistīti pie novada, nevis pie dzimt­kunga. Reforma noslēdzās ar 1866. gadā pieņemto pagastu pašvaldību likumu. Visu gadu notika sagatavošanās darbi. 1867. gada 2. janvārī notika pirmā Dundagas pagasta vietnieku pulka sēde. Vietnieku pulkā bija 24 cilvēki, no tiem uz sēdi bija ieradušies: 11 saimnieki, 4 māju kalpi, 4 vaļinieki, 4 no muižas saimes, arī Ģipkas skolas skolotājs Krišs Štauers, kam muižā maksāja algu. Par pagasta vecāko ievēlēja Dingu māju saimnieku Frici Adamoviču, par pagasta valdes un tiesas skrīveri — Eduardu Neilandu.
Jau brīvās Latvijas laikos Kārlis Ulmanis Draudzīgajā aicinājumā mudināja uzrakstīt pagastu hronikas. Tam atsaucās arī Dundagas pagasta darbvedis Jānis Sauleskalns un 1938. gadā uzrakstīja Dundagas pagasta hroniku. Tās kopija atrodas gan Kubalu skolā-muzejā, gan manā īpašumā. No hronikas varam daudz smelties. 1933. gadā Fricis Īvnieks uzrakstīja Dundagas aprakstu, kurā vairāk minējis agrāro reformu. Krietni vēlāk daudz vērtīgu rakstu sagatavojis Ernests Ābols, gan Talsu Vēstīm, gan laikrakstam Banga.
Bet 1867. gadā vietnieku pulks ievēlēja pirmo pagastveci. Fricis Adamovičs valdīja 12 gadus. Adamovičs apprecējās ar Krišjāņa Barona māsu Līzi. Pirmā pagastveča valdīšanas laiks bija ļoti ražens. Ernests Dinsbergs tad bija izsūtīts trimdā Jelgavā, Adamovičs sekmēja viņa atgriešanos. Adamoviča laikā arī nodibināja Dondangas pagasta palīdzības un krājuma kasi — pirmo krājaizdevu sabiedrību Latvijā.
Adamoviču nomainīja Kārlis Rovičs  no Paņiem, kurš strādāja 8 gadus. Rovičs iegāja vēsturē kā liels pareizticīgo baznīcas kritizētājs. Līdz 1943. gadam Dundagas pagastā bija 19 pagastveči. Bija gan spilgtas personības, gan tādi, kas noturējās tikai kādu gadu. Mana kvēla vēlēšanās ir savākt visu 19 pagastveču ģīmetnes un izveidot domes ēkā galeriju.
Ventspils apriņķis. Fragments no Kurzemes gurberņas 1901. gada kartes.

Ventspils apriņķis. Fragments no Kurzemes gurberņas 1901. gada kartes.

Visu pagastu laiku var sadalīt vairākos lielos posmos. Pirmais — no 1867. līdz 1918. gadam, kad Dundagas pagasts ietilpa Ventspils apriņķī. Tas bija cariskās Krievijas laiks, divreiz dega pils — 1872. gadā un Piektā gada revolūcijā (DV – 1905.), notika daudz labu aizsākumu — cēla skolas, baznīcas. Piekrītu mūsu ilggadējā vēstures skolotāja Imanta Brusbārža tēzei, ka Latvijas valsts tapa krietni agrāk nekā 1918. gada novembrī. Būtiski aizsākumi rodami jau 19. gs., un jāatzīmē divas izcilas vietas Latvijā — Vecpiebalga un Dundaga — ar ievērojamām personībām. Tādi dižgari kā Ernests Dinsbergs, Krišjānis Barons un tepat netālu Krišjānis Valdemārs neapšaubāmi cēla latviskuma apziņu. Pats Dundagas pagasts vienmēr ir bijis lielākais pagasts Latvijā.
Otrs posms ir neatkarīgās Latvijas laiks. No 1921. līdz 1938. gadam notika agrārā reforma. Spilgts pagastvecis bija Fricis Burnevics, saukts par Slotiņu Frici, bet izcilākais, manuprāt, bija Lodiņu saimnieks Juris Legzdiņš, kas saimniekoja 10 gadus. Viņu izsūtīja un nošāva. Pēdējais, jau vācu laikā, bija Kārlis Rozenfelds, līdz 1943. gadam. Ar viņu man laimējās satikties un daudz aprunāties.
Padomju laikā pagastveču vairs nebija, bet pagastus un apriņķus likvidēja tikai 1949. gada 30. decembrī. Līdz tam Dundagas pagastā bija 14 ciemi, kuros darbojās izpildkomitejas priekšsēdētājs. No 1950. līdz 1956. gadam pastāvēja Dundagas rajons, un, cik esmu izpētījis, galvenokārt tāpēc, lai sekmīgāk izķertu mežabrāļus.
Dundagas rajons

Dundagas rajons

Vēlāk pārgāja uz atsevišķām ciema padomēm, 1971. gadā mazās kopsaimniecības apvienoja lielajā Dundagas kolhozā. No šī laika līdz pat 1990. gadam Dundagas ciemata tautas deputātu padomi vadīja izpildkomitejas priekšsēdētājs Arnolds Vērdiņš. Kolka tās pierobežas zonas statusa dēļ palika atsevišķi, tur bija Kolkas ciemata tautas deputātu padome.
Visbeidzot, Latvija atguva neatkarību, un sāka atjaunot pagastus. Likumu par pagastiem gan pieņēma tikai 1994. gadā. Es pašvaldībā sāku strādāt par tautas deputātu padomes priekšsēdētāja vietnieku. Kolka par pagastu kļuva tikai 1994. gadā.
2009. gadā notika administratīvi teritoriālā reforma, tagad esam Dundagas novads ar diviem pagastiem. Skatoties no sākuma, no 1867. gada, esam pazaudējuši Melnsilu, Ģipku un Ģibzdi.
Šogad krietni jānosvin Dundagas pagasta 150 gadi. Ļoti ceru, ka iznāks profesores Janīnas Kursītes organizētā grāmata par Dundagu, ļoti vēlos domes ēkā izveidot pirmo 19 pagastveču portretu galeriju. Svētkus svinēsim visu gadu, jāapzina un jāiesaista mūsu izcilie novadnieki, jādaudzina ievērojami fakti un notikumi no Dundagas pagasta hronikas, jāsadarbojas pašvaldības iestādēm. Svētku virsotni esam iecerējuši ar dižpasākumu tieši jūlija vidū.
Alnis Auziņš

Avots: Dundadznieks Nr. 1 (218) 2017. gada 16. janvārī

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s