Pret žūpību un tautas nodzirdināšanu (1903.)

1903.gada vasarā Dundagas Centrs uzsāka cīņu pret žūpību, izplatot uzsaukumus, kas saņemti no Ventspils organizācijas.

Piedāvājam sadaļu no nepublicētā Kārļa Čodera manuskripta “Dundagas lappuses 1905.gada revolūcijas un 1919.gada pirmās padomju okupācijas vēsturē”.
Pret žūpību un tautas nodzirdināšanu
Piedzēries cilvēks uz laiku aizmirst savas grūtības. Viņš vieglāk savaldāms. Nodzēris naudu un ietaisījis parādus, dzērājs iet pie barona lūgties žēlastību – pagarināt vai atlaist rentes maksu. Baronam tas patīk. Lai sekmētu dzeršanu, viņš dažam labam zemniekam labprāt “izpalīdzēja”. Atlaistā nauda parasti atgriezās ar uzviju, kad dzērājs uz labā kunga veselību atkal iedzēra barona brūžos ražoto alu un brandavīnu.
Uz katra ceļa ik pa desmit verstīm bija ierīkots krogs, tāpat katras baznīcas tuvumā. Krogā varēja piedzerties un izkauties. Krogos bieži rīkoja balles ar mūziku.
Valpenes krogs

Valpenes krogs

Tikai krievu valdīšanas laikā, kad ieveda degvīna monopolu, krogu skaits samazinājās, un barons lielos dzērājus vairs lāgā neieredzēja, jo par degvīnu izdotā nauda netika viņam. Turpretim alus dzērāji baronam bija pa prātam – jo vairāk nodzēra, jo muižai vairāk ienākumu.
1903.gada vasarā Dundagas Centrs uzsāka cīņu pret žūpību, izplatot uzsaukumus, kas saņemti no Ventspils organizācijas. Uzsaukumus Prēdiks Oders kādā naktī ielika pagasta skrīvera Sauleskalna un viņa palīga mājas durvju spraugā. Sauleskalns uzsaukumu parādīja pagasta vecākajam. Pagasta valde nolēma slēgt visus pagasta krogus. Lēmumu apstiprināja pagasta vietnieku pulks. Zemnieku lietu komisārs Kliheners, aizstāvot barona intereses, šo lēmumu atcēla. Dundagā ieradās Kurzemes gubernators Sverbejevs ar savu kancelejas direktoru Mauringu, lai pratinātu pagasta amata vīrus, jo šo lēmumu par krogu slēgšanu vērtēja kā pretvalstisku. Pratināšana vēl nebija beigusies, kad Prēdiks Oders 21.septembra naktī pie pils vārtiem piestiprināja Ventspils organizācijas uzsaukumu “Nost ar žūpību!” un Dundagas Centra uzsaukumu “Baroni – darba tautas aplaupītāji!”. Abi uzsaukumi bija lasāmi visā Dundagas Lielajā muižā.
Cīņa pret tautas nodzirdīšanu turpinājās arī vēlāk. 1905.gada maija sākumā Dundagas Centrs uzaicināja slēgt degvīna veikalu. Prasība palika bez ievērības. Kā brīdinājums – 31.maijā nodega veikala šķūnis un kūts. Degvīna veikalu vēl neslēdza. Naktī uz 18.jūliju nodega mūra nams, kurā atradās degvīna monopols (Izņēmuma tiesības valstij ražot un pārdot degvīnu. Ieviesa 1900.gadā.) un pārdevēja dzīvoklis. Tā beidzās degvīna pārdošana Dundagā.

Avots: Kārlis Čoders , “Dundagas lappuses 1905.gada revolūcijas un 1919.gada pirmās padomju okupācijas vēsturē”, nepublicēts.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s