Dundagas vidusskolai 10 gadu (1955.)

1955. gadā palika 10 gadu, kopš Dundagas pilī sāka darboties vidusskola.

Padomju Dundaga (16.12.1955.)
Dundagas vidusskolai 10 gadu
Dundagas vidusskola 1954. gadā

Dundagas vidusskola 1954. gadā

Vēl pirms desmit gadiem Dundagā un tās apkārtnē bi­ja tikai pamatskolas un par vidējo mācības iestādi pat sapņot nevarēja, jo vadošās aprindas buržuāziskajā Latvi­jā nebija ieinteresētas tautas izglītības kāpināšanā.
Nodibinoties Padomju varai Latvijā, skolu skaits strauji pieauga un arī nomalēs tika atvērtas vidusskolas.
Ar lielu sajūsmu un prie­ku iedzīvotāji uzņēma Valdī­bas lēmumu par vidusskolas atvēršanu 1954. g. rudenī Dundagā.
Sākās skolas organizēša­nas darbi. Vidusskolas telpām tika piešķirta vecā muižnieku pils ar blakus ēkām. Telpas bija plašas, bet maz piemē­rotas skolas vajadzībām. Par direktoru izraudzīja enerģis­ko skolotāju b. Jansonu.
Sākās rosīgs darbs, mācī­bu gada sākums nebija tālu.
Okupanti bija atstājuši pili neciešamā stāvoklī. Telpas bija netīras, logi bez rūtīm, durvis bez rokturiem, centrā­lā apkure sabojāta, jumts no­dedzināts un pietiekami nesa­labots. Materiālu apgāde pra­sīja daudz pūļu, jo tie nebija nekur pērkami.
Lai telpas jo drīzāk sakār­totu, vairāki vidusskolā ie­saistītie skolotāji (Grīnberga, Jāvalde, Kārkliņa, Svarena, Kalkmane u.c.) ar lielu sa­jūsmu dienu no dienas veica visdažādākos darbus: tīrīja tel­pas, balsināja sienas, pat darvoja jumtu.
Daļa vecāku bija ari ļoti atsaucīgi. Nodibinājās pirmā vecāku komiteja (Ostups, Tīrums, Eglītis, Ose, Kaufmane, Balgalva, Emerbergs u.c.), kas palīdzēja darbus organi­zēt un paši strādāja līdz.
Lielas rūpes sagādāja in­ventārā jautājums. Sākumā bija tikai nedaudz divvietīgu solu. Skolas galdus, solus iz­gatavoja paši skolotāji (Penezis u. c.) un skolnieki, sa­sitot tos no neēvelētiem dē­ļiem. Citi bērni, pat pirmgadnieki gludināja dēļus un gal­dus, norīvējot ar stikla gaba­liem.
1945. g. 1. septembrī iesā­kās mācības vidusskolā. Bija sakomplektētas 19 klases ar 434 skolēniem un 19 skolo­tājiem. Bijušā barona pilī at­skanēja zemnieku bērnu jautrās balsis.
Vecāku padome strādāja ļoti rosīgi. Kopā ar skolu tā sarīkoja vairākus teātra uzvedumus. Prāvu atlikumu de­va teātra izrāde „Maija un Paija“. To izlietoja rakstāmmašīnas, smagās automašīnas un gāzes spuldzes iegādei. Ar iegūtajiem līdzekļiem pabalstīja arī trūcīgos skolēnus, izsniedzot viņiem siltas pus­dienas, drēbes un apavus. Pakāpeniski ar budžeta lī­dzekļiem varēja jau iegādā­ties inventāru. Ventspils tau­tas izglītības nodala sāka skolai piešķirt dažādus būv­materiālus: krāsas, stiklu, naglas.
Pirmā ziema skolā noritēja grūtos apstākļos. Telpas bija vāji apsildāmas, skolēni un skolotāji sala klasēs un gai­teņos. Mācību darbs tomēr ritēja sekmīgi un pavasarī skola deva pirmo izlaidumu. Skolu beidza visi trīspadsmit 12. klases audzēkņi un to starpā 3 teicamnieki: Laumanis, M. un V. Fricberga.
Aizgājušajos desmit gados skolēnu skaits gan pieaudzis, tomēr tas šajā mācību gadā sakomplektēts 18 kla­sēs. 1948/49. mācību gadā pie skolas atvēri divus klašu komplektus ar krievu mācību valodu. Klašu skaits tagad nav palielinājies, jo sakarā ar jaunās skolas nodošanu ekspluatācijā saņemtas pla­šākas klašu telpas, kur iespējams novietot lielāku sko­lēnu skaitu. Arī izlaiduma klase lielāka (32 sk.), nekā skolas sākumā. Pedagoģis­kais personāls pieaudzis no 19 uz 39.
Pēdējā gada klašu telpu stāvoklis pilī stipri uzlabojies ar to, ka tumšajās dienās iespējams izmantot elektrisko apgaismojumu; klašu inven­tāru vēl tuvākajā laikā papildinās ar jauniegūtiem priekšmetiem. Skolas inter­nāts apgādāts ar vienveidīgām metāla gultām un mīksto inventāru.
Mācību darbu iesākot, sko­la asi sajuta mācību līdzekļu trūkumu. Darba gaitā mācību līdzekļu krājumi pakāpeniski pieauga, un tagad skolai jau ir labi ķīmijas, fizikas un bioloģijas kabineti, kas izvei­doti skolotāju un skolēnu ne­atlaidīgajā darbā un bagātīgi apgādāti mācību līdzekļiem. Ķīmijas kabinets b. Veterberga vadībā kļuvis par laboratoriju, kur skolēni veic mē­ģinājumus un strādā praktis­kus darbus. Bioloģijas kabi­netu iekārtojis b. Plēģeris un to sekmīgi turpina vadīt b. Celcherte. Fizikas kabineta izveidošana ir b. Penēža no­pelns, kas ar lielu sajūsmu un neatlaidību to izvērsis par vienu no vislabākajiem kabinetiem republikā.
Sakarā ar obligāto prakti­kuma ieviešanu skolā šajā mācību gadā iekārtots elektrotehniskais praktikums ar visu vajadzīgo inventāru, kuri vienlaicīgi var strādāt 24 skolēni, mašīnmācības prak­tikums, kur pie 8 darbgal­diem var strādāt 24 skolēni, un kokapstrādāšanas darbnī­ca ar 12 darba vietām koka apstrādei.
Skolā vēl atrodas mācību līdzekļu novietne ģeogrāfijā, vēstures mācību līdzekļiem, sienas attēliem un valodu ta­bulām.
Šajā mācību gads bija ie­spējams iekārtot atsevišķu mūzikas un dziedāšanas kla­si, kā arī telpu pūtēju or­ķestra nodarbībām. Orķestra instrumentu sagādē daudz veikusi Izglītības ministrija un Dundagas patērētāju bied­rība.
Aizvadītajos 10 gados izau­dzis spēcīgs fizkolektivs. Ko­lektīvā pašreiz 150 biedru, kas nodarbojas dažādos sporta veidos. Vidusskolas kolektīvs spēj sacensties ar pieaugušo kolektiviem. To pierādījuši vieglatleti rudens noslēguma sacensībās vieglatletikā. Labi sagatavoti arī volejbolisti, kas vairākkārt uzvarējuši citu rajonu skolu komandas. Skolā ir labi slēpotāji, riteņbraucēji, kas uz­rādījuši labus rezultātus re­publikas mērogā.
Vidusskola savos 10 pastā­vēšanas gados izlaidusi prāvu audzēkņu skaitu. Dundagas vidusskolu ar gatavibas ap­liecībām beiguši 167 un 7 ga­du skolu 262 audzēkņi.
No vidusskolas absolven­tiem 35 jau beiguši augstā­kās mācību iestādes. Viņu starpā 3 ārsti, 3 juristi, 3 inženieri ķīmiķi, 1 būvinže­nieris, 1 inženieris ģeologs, 15 skolotāji u.c.
1951. gada rudenī nodibinā­ta Dundagas strādnieku jau­natnes vakara vidusskola, kuras izlaiduma klases — 7. un 11. vien beiguši vairāk par 80 cilvēku.
Ja, šodien, atceroties Dun­dagas vidusskolas 10 gadu pastāvēšanu, var atzīmēt daudz sasniegumu, tad vis­vairāk pateicība jāveltī mūsu Padomju valdībai un slavena­jai Komunistiskajai partijai, kas tik daudz rūpējas par jaunatnes izglītību. Reizē ar to mums jāattaisno šīs rū­pes un gādība ar neatlaidīgu darbu skolēnu komunistiska­jā audzināšanā, zināšanu pa­dziļināšanā un cīņā pret vēl nenovērstiem trūkumiem at­tiecībā uz apzinīgo disciplinu. Ja daudz esam varējuši veikt skolu veidojot, tad mūsu enerģija nedrīkst ne brīdi atslābt arī turpmāk.
K. Freienberga,
Dundagas vidusskolas skolotāja, rajona darbaļaužu deputātu padomes deputāte
Dundagas vidusskolai 10 gadu (Padomju Dundaga, 16.12.1955.)

Avots: Padomju Dundaga, 16.12.1955.

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s