Jaunaņņa tiek pie naudas (teika)

Folklorista Pētera Šmita 15 sējumos apkopotās „Latviešu pasakas un teikas“ (1925–1937) ir lielākais līdz šim publicētais latviešu vēstītājfolkloras krājums, kurā publicēta arī teika par to, kā vecais Jaunaņņa pie naudas ticis.

Citreiz klausības laikos Dundagas zvejniekiem bijis jāiet pa kārtai, pa nedēļai, Kolkas bākā par bākas vīriem. Tā arī vecais Jaunaņņa, savu nedēļu par bākas vīru sabijis, vakarā vēlu nācis uz mājām. Nācis gar jūras malu vien. Te uz reizi ieraudzījis Kangaros jautru uguni degam. Gājis klāt. Piegājis — tūliņ pazinis, kas tā par uguni, tūdaļ iedūris savu nūju uguns vidū un pats soļojis prom. Bet nu tūliņ viena balss saukusi pakaļ: “Nāc, ņem ārā savu nūju, ņem ārā nūju!” Viņš nelicies ne dzirdot, gājis tikai tālāk. Bet nu radies tāds bluķis pa kājām, neļāvis viņam iet, sitis kājas nost skaidri. Nu, ko nu? Tā viņš tikai ūdenī, jūrā iekšā, un brien gar malu pa ūdeni. Tur tad bluķis vairs nav nācis pakaļ. Pēc brīža bluķis pavisam nozudis. Mājās pārnācis, iejūdzis zirgu, braucis savai nūjai pakaļ. Racis ugunskura vietā un izracis pulka naudas. Dzīvojis bagātīgi.
Citi atkal stāsta, ka pēc tam Jaunaņņam pašam, bet sevišķi viņa pēcnākamiem, uznākušas visādas nelaimes, likstas: tiem nevienam neesot īsti labi klājies.
K. Bankers Dundagas Cepeļlejās. LP, VII, I, 1067.

Avots: „Latviešu pasakas un teikas“ (1925–1937); http://www.lfk.lv/pasakas

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s