Ko redzēju un dzirdēju Dundagā (1927.)

1927. gadā Dundagā viesojās rakstnieks un žurnālists, ministrs Padomju Latvijā 1940. gadā Jūlijs Lācis (miris 1941. gadā). Publicējam viņa aprakstu.

Ko redzēju un dzirdēju Dundagā
BRAUCIENS AR „TĒJMAŠĪNU». — „DUNDZINIKI” — LEĢENDĀRĀ PILS. — GRĒCĪGĀS JUMPRAVAS. – „NU T` DĀB`S!”.
Nav tālu no Rīgas līdz Dun­dagai — tikai 160 kilometri. Bet, ja šo gabalu jābrauc vilcie­nā vairāk kā 10 stundas, tad Dundaga liekas pasaules otrā malā.
Jānīkst vesela nakts papriekšu Rīgas—Ventspils vilcie­nā, tad Stendes mazā „bānītī” kurš grab un kratās, čīkst un svilpj, it kā gribēdams attaisnot „tējmašīnas” nosaukumu. Kalnā rāpjas ar mokām, vilkdams lī­dzi garo vagonīšu virkni, no kalna iet ar apdomu, lai nenoskrietu no sliedēm. Pie katras lielākas peļķes apstājas kā dzērāja zirgs pie ceļmalas kroga.
„Tējmašīna” iepumpē ūdeni, no­sprausto, izlaiž melnus dūmu mutuļus un čāpo tālāk. Pie rei­zes pasažieri, vilcienam, ejot, izlec ārā, noplūc puķes vai sa­lasa sauju sārto brūkleņu, tad atkal iekāpj vagonā un turpina uzsāktās sarunas.
Laiku kavē­dami, visi braucēji jau savstar­pēji iepazinušies, izrunājušies krustām šķērsam gan par kareivju pašnāvībām — jo starp pasažieriem ir arī daži kareivji gan par „žīdu likumu”, gan par kreiso valdību. Tā es arī dabūju zināt, ka „dundziniki”, kā saucas Dundagas iedzīvotāji, bagāti ļaudis. Dažam saimniekam, kuri vairumā vecpuiši, līdz 400 pūrvietu zemes.
Liels arī pats Dundagas pagasts: „desm`t jūdz`s vienab, desm`t otrab”. „Dundzinikim” pašiem savi tikumi un paražas, (..) pa­šiem sava izloksne, sava „re­publika” ar savu „ķēniņu”.
Pēc piecu stundu brauciena „bānīts” pietur Dundagā. Staci­ja tikpat miniatūra kā „tējmašī­na”: krietni jāsaliecas, lai viņā ieietu. Toties Dundagas centrs plaši izpleties gleznainā vietā starp simtgadējiem ozoliem un liepām.
Pašā vidū paceļas ve­cā Dundagas pils, kurā tagad ierīkots jaunais pagasta nams, vietējā krājaizdevu sabiedrība apriņķa priekšnieka kanceleja. Pils daudzās istabās, kuru skai­tu neviens īsti nezin — stāsta: ap 300 — mitinājās pagasta pašvaldības darbinieki, apriņķa priekšnieka palīgs, ārsts.
Pie lieliem vārtiem vēl lepojas baronu Osten-Sakenu dzimts vapeņi, bet blakus tiem uzraksta „Dundagas pagasta nams”. Ieejas durvju vienā pusē bruņi­nieka, otrā — bīskapa attēls ba­reljefā. Dobji skan soļi platos, velvētos koridoros. Kādā pils kaktā uzglabājies „moku kambars”, kur slodzīti baroniem nepaklausīgie ļaudis. Pils, kura vairākkārtīgi degusi, celta tū­liņ pēc vācu ienākšanas Latvi­jā, ap 1204. g. Pilnīgi gatava tā tomēr nekad neesot bijusi. Tāds pils liktenis: vajadzējis tikai pateikt „nu ir pils gatava”, ka tā tūliņ degusi. Pēdējo reizi tā nodedzināta 1905. g. nemieros.
Pāris simts soļus no pils, starp kuplām liepām stāv Dun­dagas baznīca. Skolotāja Ten­dera pavadībā uzrāpjos pa stā­vām trepēm pašā baznīcas tor­ni, lai no turienes apskatītu Dundagu.
Skats lielisks: visap­kārt pilij niedrām un kalmēm pieaudzis dīķis. Turpat aizdambējums un slūžas, elektrības stacija, jaunceltais ūdenstornis.
Baznīcas tornī atrodam sargu kurš uzmanīgi vēro, vai nav kaut kur mežā izcēlies ugunsgrēks.
Kāpjot lejup uzduramies uz diviem izkrāsotiem koka tē­liem: Marija un Madaļa. Agrāk tās stāvējušas virs altara, bet tad kādam mācītājam šīs svētās sievas likušās pārāk grēcīgas, un viņš licis tās novietot baz­nīcas pažobelēs.
Izvilkām grēkā kritušās jumpravas saules gais­mā un nostādām tās pirmo reizi viņu mūžā fotoaparāta priekšā.
Dundaga no augšas apskatī­ta. Atliek vēl pastaigāt pa lie­lo parku gar dīķa malu, aplū­kot divus tautas namus. „Kas vēl ievērojams Dundagā?” jau­tāju dundziniekiem. — Vispirms viņu skaudrā un taisnā valoda.
Noklausījušies saeimas deputāta dedzīgā runā, viņi pagriežas un nosaka: „Voj man šēz! Tam jau par run`šan maks`.” Ja kāds dundzinieku nokaitina, tad tas izsaucas: „Nu t` dāb`s!” un pa­vada izteicēju ar dunku sānos.
Citādi Dundagā nekā ievēroja­ma: dzīvo klusu, mierīgi. Zirgu zagļus noķer uz karstām pēdām, kaušļus un dzērājus iemet pils restotā pagrabā dzēruma izgulēšanai. Viesus uzņem kā pienākas.   1927.
Ko redzēju un dzirdēju Dundagā

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s