Slīteres bākā izdzēš ugunis (1999.)

Slīteres torni, kurš atrodas aptuveni 6 km attālumā no jūras, 1961. gadā pārbūvēja par bāku. 1999. gada februārī tajā izdzēsa ugunis, bet marta vidū nomontēja arī gaismas iekārtas.

Slīteres bāka 2007. gadā.

Slīteres bāka 2007. gadā.

Diena (26.02.1999.)
Jānis Trops
Slīteres bākā izdzēstas ugunis
Slīteres bākā, kas atro­das sešus kilometrus no jūras Slīteres valsts rezervāta teritorijā, feb­ruāra sākumā izdzēstas ugu­nis, bet līdz 15. martam tiks nomontētas ari gaismas iekārtas. Par to, ka nolemts kā vairs ne­vajadzīgu pārtraukt šīs bākas darbību, laikus paziņots ar ku­ģošanas drošību saistītām mū­su valsts un starptautiskām or­ganizācijām, Dienu informēja Latvijas Jūras administrācijas (LJA) Ventspils rajona hidrogrāfijas rajona priekšnieks Ar­turs Neilands. Viņš bija pārlie­cināts, ka šīs viņu dienesta ap­kalpes zonā esošās bākas iz­dzēšana neapdraud kuģošanas drošību Ziemeļkurzemes pie­krastē, jo kuģi tagad ir aprīkoti ar mūsdienīgām navigācijas iekārtām, tāpēc gaismas orien­tieru skaitu var samazināt.
LJA hidrogrāfijas dienesta priekšnieks Jānis Budreika Dienu informēja, ka tuvākajā nākotnē tādu pašu apsvērumu dēļ pārstās darboties ari Bušnieku bāka ziemeļos no Vents­pils un Saunaga bāka Kolkas pagastā, kuras gan nevar uz­skatīt par šāda tipa būvēm to klasiskajā nozīmē, jo tie ir vienkārši metāla torņi. No 23 Latvijas piekrastē līdz šim esošajām tikai 12 savulaik ir celtas tieši kā bākas, teica J.Budreika.
A. Neilands pastāstīja, ka arī 1849. gadā celtais 26 metrus augstais vēlākās Slīteres bākas tornis sākotnēji izmantots me­žu novērošanai un kā dienas orientieris kuģiem, jo atradies Domkalnā 82 metrus virs jūras līmeņa. Slīteres valsts rezervā­ta direktors Elmārs Pēterhofs Dienai telefonsarunā pastāstī­ja, ka viņu iestāde labprāt pār­ņemtu bijušās bākas saimniecī­bu un torni savā īpašumā un iz­mantotu to cilvēku izglītošanai vides un dabas aizsardzības jautājumos. Ekskursanti, kas atbrauktu iepazīties ar rezervā­tu, gūtu neaizmirstamus ie­spaidus, no torņa ieraugot ne tikai pārnovadā esošo Popes pilskalnu, bet arī Miķeļtorņa, Kolkas un pat Sāmsalā esošās 2 Sirves raga bākas, kā ari vairākus Ziemeļkurzemes zvejniekciemus un labā laikā – pat Roņu salu. Pēc E. Pēterhofa ieceres Slīteres bākā varētu izvietot arī informāciju par rezervāta vēsturi, tajā notiekošajiem darbiem un pētījumiem.
A. Neilands atcerējās, ka Slī­teres tornis par bāku kļuvis tikai 1961. gadā un izmantots pirmām kārtām PSRS militārā resora interesēs.
Slīteres bākas pēdējais zibsnis (Jaunā avīze, 23.02.1999.)
Slīteres bākā izdzēstas ugunis (Diena, 26.02.1999.)

Avots: Diena (26.02.1999.)

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s