Izveido piemiņas vietu represētajiem (1989.)

1989. gada 24. martā, dienu pirms represēto cilvēku atceres pasākuma Dundagā, ra­dās jautājums, kur novietot ziedus. Tika izteikta ideja, ka varētu izveidot piemiņas vietu – nolikt piemi­ņas akmeni netālu no aptiekas.

1941. gada 14. jūnijā deportētie cilvēki no Ventspils apr., Dundagas pag.
1949. gada 25. martā deportētie cilvēki no Ventspils apr., Dundagas pag.
Šķeltais akmens.

Šķeltais akmens.

Par šiem notikumiem atceras Pauls Grīvans.
– Bija 1989. gads. Ideja par piemiņas akme­ni nāca no Tau­tas frontes. Zi­nāja, ka citur salikti līdzīgi, un turpat jau bija 25. marts. Aptie­kā kādreiz atradās vietējā čeka, tur dzīvojis če­kistu priekš­nieks, tur arī cilvēki turēti pirms tālākās izsūtīšanas. Tā­pēc nosprieda, ka tā būtu īstā vieta piemiņas akmenim. Izpildkomitejā tam piekrita.
Mūsu melioratoru priekšnieks Jēkabs Sproģis, vairāk braukājis pa meliorācijas objektiem, ieteica iz­mantot akmeni, kas atrodas uz Nevejas ceļa, kilometrus trīs no cen­tra. Komisija, kurā bija arī Tautas frontes pārstāvji, aizbrauca apskatī­ties un atzina to par labu esam. Vajadzēja dabūt šurp.
Kaudzē sastumti, tur bija vairāki meliorācijas laika akmeņi. Izraudzī­tais apmēram par divām trešdaļām gulēja zemē. Bija jāceļ ārā. Tehniku darbiem iedeva mūsu meliorācija. Strādāja Valdis Vēzis no Pāces, lai­kam arī nu jau mirušie Gunārs Ābe­le, Juris Tenders un Gunārs Bērents. Akmeni ārā ceļot, tas sašķēlās divās daļās, un vēlāk abus atsevišķos gabalus atveda uz centru. Stāsts par zibens šķēlumu ir romantisks, bet nav patiess.
24. martā pie manis atnāca Sproģis un teica, ka jābrauc pakaļ. No Stendes meliorācijas bija iedots treileris, ko vilka traktors, septiņsimtnieks. Krānu celšanai iedeva MRS, Šķiet, tas bija desmittonīgais, jo tā tik vien spēja akmens smagāko daļu pacelt. Es to vērtēju vismaz uz deviņām tonnām. Labi, ka akmens bija sašķēlies, citādi to nebūtu varē­juši iedabūt treilerī. Mazākā ak­mens daļa varēja svērt tonnas trīs.
Kad atbraucām un akmeni izkrā­vām, gribējām novietot abas daļas vienu uz otras, bet tās nobīdījās. Domājām, kā dabūt atpakaļ, taču arhitekts un Tautas frontes nodaļas vadītājs Uģis Kaugurs, kas vadīja darbu, ieteica atstāt kā ir. Pavisam bijām kādi pieci seši vīri. Tā visa diena pagāja. Beigās atbrauca ugunsdzēsēji, nomazgāja no ak­mens zemi. Atceros, ka visu dienu bija nepatīkams slapjdraņķis. Nākamajā dienā notika piemiņas sarīkojums. Vēlāk izveidoja apstādījumus un Vilnis Titāns iekala uzrakstu „Es sapni par dzimteni pagal­vī likšu…”.
Represēto cilvēku piemiņas pasākums 25.03.1985. Centrā: Valdis Biķis.

Represēto cilvēku piemiņas pasākums 25.03.1985. Centrā: Valdis Biķis.

25. marta pasākums, veltīts re­presētajiem cilvēkiem, sākās pulk­sten 15.00 laukumā pie aptiekas. Fonā skanēja pūtēju orķestris. Mīti­ņu atklāja Imants Brusbārdis. Vēl ar runām uzstājās bijušie izsūtītie – Erna Napska, Jānis Reboks, Aija Freiberga – un Tautas frontes pār­stāvji Elmārs Virkavs, Anna Seile, Aldons Zumbergs un Arnolds Vēr­diņš, Mītiņš beidzās ar „Dievs, svētī Latviju!”. Pēc mītiņa notika aizlū­gums luterāņu baznīcā.
„Es sapni par dzimteni pagalvī likšu…” (Dundadznieks, 29.03.2004.)

Avots: Dundadznieks (29.03.2004.)

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s