No Dundagas (1986.)

Žurnāla “Karogs” 1986. gada numurā Nr.5 ir publicēts Rimanta Ziedoņa raksts “No Dundagas”, kurā vidusskolas direktore Jautrīte Freimūte stāsta par Dundagas pils restaurāciju, novadpētniecību un nākotnes iecerēm.
Tā kā raksts ir samērā apjomīgs, tad piedāvājam atsevišķus izvilkumus no tā, savukārt visa publikācija pieejama šeit.
Dundagas pils_Andris Krievins
„Karogs”, Nr.5, 1986.
Rimants Ziedonis
No Dundagas

Kāpēc no daudzajām drūpošajām Latvi­jas pilīm restaurē Dundagas pili? Dundadznieki vienkārši ir savas vēsturiskiem notikumiem piesātinātās pilsētas patrioti, un pilij ir sava īpaša apstāvētāja, aizstā­vētāja, aprūpētāja. Vai citām pilīm, kuras vēl saglabājušās atjaunojamas, nav apstā­vētāju, aizstāvētāju? Ir jau, ir jau. Bet acīmredzot nav tik pacietīgi, vilkt un stumt spējīgi, tālredzīgi, kāda ir Jautrīte Freimūte. Viņa jau būs smalki apguvusi, kā jāierīko siltuma caurules, kāds ir jumta uzlikšanas process, kādi kokmateriāli vis­izturīgākie, kur dabūjams sanfajanss. Viņa nav profesionāls meistars un nav arī bri­gādes vadītāja. Viņa ir Dundagas vidus­skolas un pils direktore.

___

17. septembrī pils vienā spārnā ieplūda siltums. Beidzot tika ievilkta apsildīšanas sistēma. Bet tāda pilī jau bijusi. 50. gados metāllūžņu vākšanas buma laikā vīri pūsdami piesārtuši stiepuši no pils ārā lielas misiņa baterijas. Tad nu gan Dundaga būs vareni metāllūžņu plānu izpildījusi. Bet gabals no pils nost. Šī apsildīšanas iekār­ta bijusi viena no pirmajām Eiropā. Nez cik ilgā laikā barons to bija dabūjis ga­tavu? Fteimūtei nācās organizēt siltumu astoņus gadus. 1977. gadā viņa ieradās Dundagā un panāca, ka jau nākošajā gadā tiek gatavs restaurācijas plāns. To izstrā­dāja Kultūras ministrijas Restaurācijas projektēšanas kantoris. Siltuma ievilkšanas darbi sākās 79. gadā, bet direktore tā aiz­domīgi skatījās. “Tad es skatījos tā aiz­domīgi. Pilī ir tādas skaistas logu nišas – viņi velk taisnā līnijā gar sienu tām nišām radiatorus priekšā. Ja kāds grib tikt pie loga, jākāpj radiatoriem pāri. Es vienkārši lūdzu, lai darbus pārtrauc.”
Šādas pretenzijas radīja neapmierinātību. Kas tad nu par nišām, neies taču nišu dēj visu pārtaisīt! Direktore izsauca no Rīgas arhitektu, lai tas apstiprina, ka aizliegums darbus turpināt ir pamatots. Arhitekts ieradās – Gunārs Erdmanis no projektē­šanas kantora – un apstiprināja, ka darbi iegājuši nepareizās sliedēs un tālāk tā tur­pināt nedrīkst. Kopš tās reizes Erdmanis laiku palaikam paseko restaurācijai.
Projekts tika pārstrādāts, bet darbi tik drīz atkal neatsākās. Lai speciālo darbu pārvaldes meistari atgrieztos pilī, nācās sarakstīties ministriju līmenī. Darbi atsā­kās un ritēja nu jau akurātāk, bet pārāk gausi. Nodeva ekspluatācijā katlumāju, bet kāda jēga no katlumājas, ja nav sajūgtas caurules, radiatori. Uznāca ziema, un lāči, kā zināms, ziemā vislabprātāk sūkā ķepas.
Siltums vienā pils spārnā ieplūda tātad tikai 1985. gada 17. septembrī.

___

Tuvojās skolas absolventu salidojums. Tikko bija ierīkota elektroinstalācija, un skola nolēma salidojumu sasaukt pilī. Līdz tam bija atlikušas dažas dienas, kad kāds elektroinstalāciju akurāti izdauzīja un izraustīja.
Iedomājieties, ka jūsu mazdārziņā ir ielavījušies nejauceņi, izmīdījuši un apēduši jūsu koptās zemenes. Un iedomājieties, ka jutās direktore, kad ieraudzīja gandrīz vai demonstratīvi izpostīto elektroinstalāciju, kuras ierīkošana izmaksāja labu summu. “Muļķi. Muļķi. Pats nepatīkamākais, ka pašu Dundagā ari jau ir muļķīgi cilvēki. Logus izdauza. Es varu iedomāties, ka tā­dām zeņķim patīk likt ar akmeni logā, ka viņam patīk šķindoņa, birstot stikliem, ka viņam patīk pa tumsu mukt, bet, redz, neapjēdz – pats savu pili posta.”
Nekādi svētki pilī nesanāca. Direktore izsauca izmeklētāju, lai meklē vainīgo.
___
Klaukš, pie dundadznieku kājām nokrīt dakstiņš, klaukš – vēl viens, klaukš, klaukš… un jumtā robs, un robā pile, vēl viena, pile, pile… un pile iepel, peles lai mūk.
Ir jāuzliek jumts, nolēma direktore, ka­mēr nekādi nevarēja iekustināt siltuma ievilkšanas darbus.
Tika izstrādāta arī jumta restaurācijas dokumentācija. Pirmais restaurācijas vari­ants vienkāršs – latas, uz tām dakstiņi. Tad radās viedoklis, ka jumts jāliek tomēr fundamentālāk (vai var tā rakstīt – fundamentāls jumts?), un projekta realizāciju padārdzināja – dēļu kārta, ruberoīds un tikai tad latas ar dakstiņiem.
….
Vienu, divus dackstēn izdevās atrast te­pat Latvijā, bet ar tiem nepietiek. Res­taurācijas pārvalde sazinājās ar lietuvie­šiem. Tiem ir, un tie ar mieru iedakstīt arī dundadzniekiem.
Jumts izmaksāja apmēram 120 tūksto­šus. Viens dakstiņš jumtā — viens rub­lis, vienas rublis, aдзiн pyбeль, oдин pyбль, üks rubla… klaukš, dakstiņiem iz­rādījās slikta kvalitāte. Pagāja divas zie­mas, un viens otrs iekrakšķējās, sasprāga un nobira zemē. Nepareiza izgatavošanas tehnoloģija? Varbūt nepareizi apdedzi­nāti – viens dakstiņš bālāks, cits tumšāks. Kāpēc lai lietuvieši atdakstītu kaimiņiem dakšastiem savus labākos dakstiņus? Vai Lietuvā jumtu trūkst? Kad restaurācijas pārvalde meklēja dakstiņus tepat Cēsīs, izrādījās, ka tur tos vairs neražo. Daksti­ņu republikā nepietiek.
___
Dundagas vidusskolā audzē memuārus. Skolas un visas Dundagas memuārus. Sko­lotāji raksta par bijušajiem skolniekiem, bijušie skolnieki par skolotājiem. Jaunie skolotāji par vecajiem skolotājiem. Šī gad­simta skolotāji par viņā gadsimta skolotā­jiem. Neviens nepazūd no skolas redzes­loka.
Leonora Jurševska, Zeltīte Roska, Anna Grīnberga un Elga Ābola jau beigušas darbu skolā, bet tas nenozīmē, ka viņas atkritušas pie adīkļa. Direktores lūgta, Jur­ševska apsolījusies līdz nākošajam skolas salidojumam uzrakstīt atmiņas par Dun­dagas deju ansambli, kas 50. gados sita augstu vilni Latvijā. Roska un Grīnberga raksta Dundagas teātra vēsturi (direktore: “Es būtu priecīga, ja Dundagā atkal sāktu teātri spēlēt”). Ābola palīdzēja direktorei izpētīt Krišjāņa Barona dzimtas koku. Er­nests Ābols, kura skolnieku pūtēju orķestris vakaros tricina skolas logus, vāc ma­teriālus par Dundagas kori, kas neoficiāli piedalījies jau pirmajos Dziesmu svētkos (1873. g.) un oficiāli – otrajos (1880. g.). Kora karogs saglabājies no 1872. gada. Tagad atrodas skolā.
___
Valdis nav vienīgais jaunais skolotājs Dundagā. Mākslas akadēmiju beigusi, uz Dundagu aizbrauca Solveiga Liepiņa. Ta­gad jāgaida, kad Rīgas, Liepājas mākslas skolas un akadēmiju papildinās arī Dundagas skolēni. Valdis Šleiners pasniedz literatūru. Viņam jābeidz Liepājas Pedago­ģiskais institūts. Jauns ir arī Fizikas sko­lotājs Ivars Abajs. Direktore: “Viņiem visiem pilnas galvas ar idejām. Jācer, ka viņi izveidosies par īstiem tautskolotājiem.”
No četrdesmit Dundagas vidusskolas skolotājiem puse ir dzimuši dundadznieki.
___
Laika posmā no 1975. līdz 1977. gadam tika paputināts novadpētniecības muzejs. Kur ta’ atslēga? Kāds, kam atslēga bija uzticēta, apnicis ar muzeju ņemties, iedeva to kādai tūristu grupai, lai iet uz pili paši, lai slēdz paši, lai paši skatās, kas tad nu tur tā pazudis. Tālākie muzeja atslēgas likteņi nav zināmi. Kad Jautrīte Freimūte ieradās Dundagā, atrada muzeja durvis neaizslēgtas, pa tām varēja jebkurš ieiet un ko vēlas paņemt. Šai brīdī Kultūras mi­nistrijā par nekārtībām muzejā ienāca sū­dzība un aizstāvēties nācās Freimūtei, kas skolas un pils direktores amatā tikko bija stājusies.
Novadpētniecības muzeju 1956. gadā iedibināja viens no iepriekšējiem skolas di­rektoriem Kārlis Blumbergs. Muzejā bija savākti vērtīgi etnogrāfiski materiāli, Li­vonijas veidošanās laika dokumenti, dažā­di rokraksti, līgumraksti, materiāli, kas saistīti ar Dundagas revolucionāro kustību. Freimūte daudzus no materiāliem, kurus zināja muzejā esam agrāk, vairs neatrada. “Zinu, kur ir daži eksponāti tagad. Labi, ka vismaz muzejos. Bet Dundagas lietām būtu jāglabājas Dundagā.”
___
Kad pils restaurācija būs pabeigta? Kad pilī savairosies dzīvība? Pirmo kārtu – internāta telpas iecerēts pabeigt līdz 1986. gada septembrim. Tātad līdz nākošā mācību gada sākumam. Pašreizējā pils at­jaunošanas stadija liecina, ka tā tas varē­tu būt. Bet visādi mēdz gadīties (paskatieties uz pelēko skyscraper blakus Vanšu tiltam, tas joprojām – 85. g. novembrī – ir neapdzīvots).
Pa radiatoriem tātad jau plūst siltums. Kad tas izkliedēs drēgnumu, varēs krāsot sienas, sienas varēs nožūt. Ar flīzītēm jau izlikta vannasistaba. Internāta bērni va­rēs mazgāties vannā uz paaugstinājuma kā Romas imperatori.
Ir, protams, ieplānots arī virtuves bloks. Bet, kā teica direktore, “līdz rajona vadī­bai bija aizplūdusi nepareiza informācijā un radās pārpratums, kas virtuves bloka izbūvi aizkavēja”.
Virtuve būs nepieciešama ne tikai bēr­niem, bet arī tūristiem, mugursomistiem. Doma, ka pilī derētu kādas telpas pilsētas ciemiņiem, radās vasarā, kad Dundagu ap­meklēja 70 tūristu grupas.
___
Jaunas internāta telpas ir nepieciešamas, jo pašreizējās pārāk šauras – vietas pie­tiek tikai 30 bērniem. Tiem, kuri nu galīgi nevar uz skolu izbraukāt. Pilī būs vietas 120 bērniem. Mācību telpas. Telpas arī jaunajiem tehniķiem – radioamatieriem, motopurkšķistiem un citiem, kam enerģija laužas ārā kaut ko montēt, izgudrot.
Otrā – muzeja spārnā būs konferenču zāle. Nekādas greznības pilī neatjaunos, vienīgi – zālē restaurēs jūgendstilu (ozol­koka paneļi, kapela).
___
Šai kultūras, namā reizi mēnesī. sanāk dzejas lasītāju klubs. Šķiet, otra tāda Latvijā vēl nav. Kluba ļaudis izkopj literā­ro gaumi. Paši neraksta. Analītiski lasa un izlasīto pārspriež. Klubs piešķir savu balvu par gada labāko novaddzejoli. Čaklais, Ļūdēns ir tādas balvas saņēmuši. Veidojas latviešu novaddzejas kartotēka, kura varē­tu kļūt par pamatu novaddzejas antoloģi­jai. Kluba biedri klusībā cer tādu iesniegt izdevniecībā. Vajadzētu. Klubu dibināja Vaira Kamara un igauņu dzejas atdzejo­tājs dzejnieks Laimonis Kamara. Tagadē­jais prezidents ir I. Jakaitis. Uzlicis galvā rūtainu žokejcepuri, vienreiz mēnesī plkst. 1510 ar autobusu Rīga-Kolka Jakaitis brauc uz Dundagu. Reizēm viņš ved līdzi kādu Rīgas literātu – tam Dundagā jāreprezentējas saturīgi, jo auditorija ieintere­sēta un izglītota.
___
Pēc kluba ierosinājuma Dundagā nu ir E. Dinsberga un K. Barona ielas. Par Dinsberga ielu pārdēvēta Dīķa iela. Baro­na iela – jauna. Nāks vēstules ar ad­resi – Dundagā, Krišjāņa Barona ielā, a. god. dundadzniekam. Ielu atklāšana iekļāvās Barona 150. dzimšanas dienas svētkos. Barona svētki Dundagā noritēja pēc Vairas Kamaras scenārija. Viņa tagad ir beigusi Vissavienības Augstākās kvali­fikācijas celšanas institūta Kultūras darbi­nieku nodaļu. Vaira pati: “Viss jau bija labi, dzīvīgi. Vienīgi daži sastrēgumi ra­dās negaidīti lielā ļaužu pieplūduma dēļ. Baidījāmies, ka mēs te nepaliekam tie vie­nīgie lielie svinētāji, bet sabrauca milzums un visi. pietvīkuši, uzlādējušies. Kultūras namā varēja tikt iekšā tikai maza daļa. Mazā Dundaga iepletās un izstiepās.”
___
Pie kādiem darbiem vajadzēs ķerties, kad pils būs gatava?
“Nē, nē, nevar tā teikt “kad pils būs ga­tava,” direktore iesaucās, “nevar tā teikt. Vecais pareģonis Jurģis ir teikā brīdinājis: kad kāds skaļi izrunās, ka pils gatava, pabeigta, tā tūlīt nodegs.
Bet nu tālāk – dīķis kārtīgi jāiztīra, pārāk jau aizaudzis. Kad es vēl te skolā gāju, dīķis bija dzidrs, maza upīte tecēja cauri. Mēs, skolnieki, dīķi tīrījām, un regu­lāri, un neviens nesaskatīja šai darbā kaut kādas sarežģītības. Zēniem bija savas iz­kaptis, visu, kas vajadzīgs, paši samek­lēja. Tagad upīte apsīkusi, ūdens cirkulā­cija apstājusies un dīķis aizaug straujāk. Lai iztīrītu, nu jau vajagot pārvietojamo bagaru. Man jau viens mūsu pašu absol­vents apsolīja uzrakstīt, kur tādu bagaru var dabūt. Visu Dundagas skatu tagad bojā dīķis: Kā nekopta bārda uz izskatīga vīrieša zoda.”
___
Dundagā uzkrājusies liela enerģija. Vērosim Dundagu.
No Dundagas (Karogs, Nr.5, 1986.)

Avots: Karogs (Nr.5, 1986.)

Jautājumus, ierosinājumus vai informāciju ar kuru Jūs gribētu padalīties, sūtiet uz: dundagasvesture@gmail.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s